Un pēc minūtes lejā noskrēja vadītāja ar Ludmilas meitiņu uz rokām.

Viņa sāka atvainoties, ka arī šo puisīti arī šodien izraksta, precīzāk sakot – pārved uz bērnu namu, jo māte no viņa atteikusies.

LASI VĒL: Dzemdēja 15 gadu vecumā un ilgi slēpa, kas ir bērna tēvs. Pēc tam patiesība nāca gaismā.

Ludmila nesāka rāties, paņēma meitu un gāja pie vīra. Varētu domāt, ka ir svētku diena, bet jaunajai māmiņai no galvas neizgāja tas mazais puisītis, kuru aizveda uz bērnu namu. Vakarā vīrs pajautāja, kas viņai noticis – viņa raudādama viņam visu izstāstīja.

Bet jau pēc trim nedēļām visa lielā saime satikās atkal, lai mājās sagaidītu vēl vienu ģimenes locekli – Maksimku, to pašu puisīti, kuru viņiem gandrīz iedeva viņu meitas vietā. Viņi padomāja, aprunājās ar vecākiem, visi piekrita – kur viens, tur arī otrs. Tiksim galā. Un tagad viņu meitai ir brālis. Tikai ratiņus gan nācās pirkt citus – dvīņu.