Bet, well, tādi nu ir noteikumi, nevaru raut nost visu ko kādai cacai sagribās. Nu padomājiet loģiski, manekens ir veikala preces prezentēšana, kā izskatīsies pliks manekens?

Un nē, tas nav mans uzdevums tos pārģērbt un domāt jaunus autiftus, ikreiz kad kādam sagribēsies pielaikot – tas ir vizuāļu darbs. Un galu galā, sekoju norādījumiem, kādus man dod. Sistēma vienkārša – piesakies rindā un, kad manekenam tiek mainīts autfits, tad dabūsi savu lupatu.

Un ak jā, pielaikošanas kabīnes. Tās ir the best! Mīlu vienkārši! Vislabākās dienas bija tad kad daudz cilvēku, tad tu visu laiku klausies neapmierinātībās par to, ka ir rindas, vai tiešām darbiniece nevar kaut ko darīt, utt.

Arī par to, ka pielaikošanas kabīnēs ir nekārtīgs un, ka samestas drēbes. Mm, interesanti, kas tur tās drēbes tā atstājis? Visu laiku izvācu kabīnes, bet ne vienmēr var paspēt visu, it īpaši ja reizē iziet piecas cacas un jaunas piecas iet iekšā, jo ja nebūsi postenī, 100% uz galda gaidīs kaudze drēbju.

Jā, vari atkārtot kā papagailis – “Lūdzu pakariniet drēbītes šeit” un vēl norādi, kur ir “šeit” pieklājīgi un all that shit. Tāpat tev uzmetīs uz galvas. Es nesaku, ka ir super skaisti jāsakarina, bet nu tik daudz lai, var uzkarināt uz stalažiņas, kamēr kārtoju citas drēbes.

Nē, nopietni. Tās nav manas iedomātas vai pārspīlētas sajūtas. Bija viena kliente, kura katru reizi izvēlējās kādu ko izmantot kā pakalpiņu, lai šis skraida pakaļ, ņem rokās kaudzi drēbju, ko dāma izvēlējusi un ilgi meklē šīs lietas, kas nav visai jauki pārdevējam, turēt to visu visu laiku rokās un iebremzēt citus darbus, zinot cik šis pasāciens ir bezjēdzīgs. Un noteikti izjautā par sastāvu, occasion, vai viņai piestāvētu, utt.

Kādēļ bezjēdzīgs? Jo šī kundze liek atlikt šīs lietas, bet nekad nenopērk, Pat ja brīnumainā kārtā kādreiz nopērk, esi drošs, nāks atgriezt.