Mūsu stāsta varone Ada Deņisova izmeta tādu frāzi:

Pārī vienam cilvēkam ir jālien pēc zvaigznēm, bet otram – jātur trepes. Manā laulībā trepes turēju es.

Neraugoties uz to, ka iepazīšanās brīdī mums bija vienādas algas un vienlīdz nozīmīgi amati, nezin kāpēc tā pasākās, ka gudrais un talantīgais mums ir vīrs. Bet es – ģēnija sieva. Turēju trepes, kad vīrs nolēma, ka vairs negrib strādāt darbu, kas nepatīk un sāks meklēt sevi.

Turēju trepes, kad viņš devās bīstamā ceļojumā, lai no tā pārvestu vienreizēju materiālu un izveidotu filmu. Devu viņam naudu šim ceļojumam, savu zelta izpletni, ko saņēmu pēc žurnāla slēgšanas. Turēju trepes, kad viņš rakstīja diplomdarbu – scenāriju pilnmetrāžas filmai.

Devu viņam iespēju nestrādāt un nenovērsties no galvenā uzdevuma. Divus gadus strādāju divos darbos, lai varētu apmaksāt īres dzīvokli un paēst. Tāpēc, ka vīram nebija naudas pat cigaretēm. Es šifrēju viņa divas stundas garās intervijas, kuras viņš veda no komandējumiem.

Viņa vieta rakstīju „sapņu darba devējam”, un viņš atbildēja. Es atļāvu viņa draugiem pāris mēnešus padzīvot kopa ar mums vienistabas dzīvoklī, kamēr tie sameklēs darbu un mitekli. Draugi jau labi, bet vienistabas dzīvoklī četratā tomēr pašauri.

Dzīvoju ar vīru, viņa projektiem un neprātīgajiem sapņiem – nopirkt māju Irānā vai pārcelties uz Sīriju. Man likās, ka daru pareizi. Palīdzu vīram realizēties.

Tieši tā taču rīkojas labas sievas. Sirds dziļumos es cerēju, ka reiz mēs kopā ar vīru parādīsimies augstāko aprindu hronikā uz sarkana paklāja un par mums rakstīs: „Leģendārais scenārists ar sievu.”

Kad mēs šķīrāmies, viņš teica: „Ar tevi, izrādās, bija ļoti ērti dzīvot”. Uz šķiršanos viņš neatbrauca, dokumentus atsūtīja pa pastu.

Es viņam aizsūtīju paku ar viņa mantām un laulības gredzenu. Kopš šķiršanās ir pagājuši seši gadi.

Pa šo laiku es esmu divas reizes paaugstināta amatā, izmācījusies franču konditorejas skolā, atvērusi un slēgusi biznesu, kļuvusi par blogeri, uzrakstījusi grāmatu un nopirkusi divus dzīvokļus. Esmu šķīrusies. Un man neviens trepes netur. Dzīvoju bez drošinājuma. Ceru, ka nekritīšu.