Šeit nekas neaug, tāpēc cilvēki pārtiek no briežu un zirgu gaļas. Vienīgais veikaliņš apgādā ar pirmās nepieciešamības precēm, bet vietējie cilvēki nodarbojas ar medīšanu, zvejošanu un briežu audzēšanu.

Pēc mediķu vārdiem, vietējie iedzīvotāji necieš no vitamīnu trūkuma, jo mājdzīvnieku pienā ir daudz mikroelementu.

Lai izjustu visu šīs zemes malas skarbumu, vienkārši iedomājies, ka vietējie bērni uz skolu neiet tikai tad, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 52 grādiem (Celsija)!

Fermeris Nikolajs Petrovičs atvedis govju ganāmpulku uz avotiem Oimjakonas nomalē. Ja ziemā šeit ir lieli mīnusi, tad vasarā nereti ir karstums virs +30.

Gotiņas atgriežas no dzirdināšanas.

Tu būsi pārsteigts, bet daudzviet šeit vēl sastopamas lauka tualetes!

Aleksandrs Platonovs, 52 gadīgs pensionēts skolotājs, ātrā pārskrējienā uz tualeti. Daži tūristi ekstrēmu izjūtu cienītāji Oimjakoniu apmeklē, lai mēģinātu padzīvot šajos ledainajos apstākļos.

Ar šīm problēmām saskaras visi iedzīvotāji: sasalst pasta pildspalvās, piesalst brilles pie sejas, bet mobilie izlādējas momenta. Vietēji neizslēdz mašīnu dzinējus pat visu dienu, baidoties, ka pēc tam mašīnas vairs nevarēs iedarbināt.

Skats no kolimas šosejas M 56 Oimjakonā. Automobīļu vadītāju vidū šī autostrāde tiek dēvēta par kaulu ceļu.

Vēl viena vietēja mēroga problēma – mirušo apbedīšana, kurai reizēm nākas veltīt pat 3 dienas. Lai izraktu zemi, vispirms uz tās vairākas stundas kurina ugunskuru. Pēc tam karstās ogles tiek nostumtas malā, lai izraktu dažus centimetrus dziļu bedrīti. Procesu atkārto vairākas dienas, līdz bedres dziļums būs pietiekams zārka ievietošanai.

Ar ekskavatoru piegādā svaigas ogles Oimjakonas siltumstacijai.

Uzpildīšanās pa ceļam uz Oimjakonu.

Ceļā gadās arī tādas problēmas

Oimjakonas seja

Lūk, viņa – trejdevītā karaļvalsts. Brrrr…