Iedzērām pāris glāzes šampanieša, paēdām un sākām sarunāties. Neviļus saruna novirzījās uz meitenītēm. Un te nu vadītāja nenoturējās un izstāstīja visu. Izrādījās, ka Vikas mamma ir viņas sena paziņa, tāpēc nav gribējusi neko stāstīt, bet tagad jautājumu ir patiešām daudz, tāpēc nolēmusi mums paskaidrot.

Šīs divas māmiņas ir māsas – Maša un Vera. Vienai no māsām piedima meitiņa Vika, tad palika stāvoklī ar otru bērnu, bet grūtniecības laikā no viņas aizgāja vīrs. Piedzima Mašai otra meitiņa Alise. Maša nolēma, ka abas meitas viņa nespēs audzināt, tāpēc jaunāko bērnu viņa atstāja dzemdību namā. Māsas pierunāšana bērnu neatstāt, nelīdzēja, kaut arī viņa solīja palīdzēt.

Vera māsas meitiņu no bērnu nama paņēma un noformēja adopciju, ar māsu vairs sakarus neuzturēja vispār. Apstākļu sagadīšanās dēļ bērni nonāca vienā bērnu dārzā.  Tagad Maša ir satikusi citu vīrieti, kurš ir pret bērniem un ģimenes laimes dēļ viņa atteicās arī no Vikas. Māsa paņēma arī otru bērnu.

Pirms jaunā gada notika tiesa, kurā tika lemts par vecāku tiesību atņemšanu Mašai un Vikas tēvam. Vera nevēlējās būt meitenei aizbildne, jo baidījās, ka māte – dzeguze pēkšņi pārdomās. Viņa gribēja meiteni adoptēt. Visas juridiskās nianses es nezinu, bet līdz pavasarim viss tika nokārtots.

Meitenes tagad jau ir skolnieces, nesen redzējos ar viņu mammu, tagad viņas ir vēl vairāk līdzīgas. Tagadējā viņu mamma ir gudriniece, esmu sajūsmā par viņu un nekā nevaru saprast, kā vienā ģimenē izaugušas divas tik dažādas sievietes…. Viena pameta savus bērnus, bet otra audzina, kā savus.