Vienai no māsām Mašai piedzima meitiņa Vika, tad viņa palika stāvoklī ar otru bērnu, bet pēdējos mēnešos no viņas aizgāja vīrs.

Es strādāju par audzinātāju bērnudārzā, un kļuvu par aculiecinieci pārsteidzošam notikumam, kurš pārsteidz ne tikai mani vien.

Mūsu dārziņš nav pārāk liels, tāpēc esam visi viens otra acu priekšā. Ja kaut kas notiek citā grupā, pamana arī pārējās.

Manā grupiņā bija meitenīte Vika – viņu uz dārziņu veda mamma, kā sapratu, tēvs no ģimenes aizgājis jau sen. Blakus grupā, kurā bija gadu jaunāki bērn , bija meitenīte Alise, kuru arī uz bērnudārzu veda mamma. Meitenes ir ļoti līdzīgas, meitenītes arī, uzvārdi bērniem dažādi.

Protams, pirmā doma bija, ka viņas ir radinieces, jo līdzība bija pārsteidzoša. Taču mātes satiekoties pat nesasveicinājās, ja satikās gaitenī un arī meitenes tiekoties neradīja iespaidu, ka būtu pazīstamas.

Vaicājām vadītājai, bet viņa sausi atbildēja, ka tā nav mūsu darīšana. Izdzirdušas atbildi sapratām, ka kaut kas tomēr nav kārtībā.

Pagāja gads. Mammas tāpat grieza galvas uz otru pusi, ja sastapās gaitenī un arī meitenes viena otrai nepievērsa uzmanību.

Tālāk notika interesanta lieta. Vika uz bērnudārzu nenāca. Pagāja  četri mēneši, un nu Alises mamma veda uz bērnudārzu gan Viku, gan Alisi. Jautāju bērnam, kāpēc viņu uz dārziņu neved mamma, meitenes atbilde mani pārsteidza:

– Man tagad ir cita mamma.

Tuvojās jaunais gads. Novadījām bērnu jaungada pasākumus, palaidām bērnus brīvlaikā un sadomājām kolektīvi atzīmēt svētkus. Nolēmām aiziet uz tuvējo kafejnīcu. Tur ēdieni nebija dārgi, bet ļoti labi. Atnāca arī vadītāja.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!