Kāda satraukusies sieviete ieradās pie ginekologa un teica:

‘Dakter, man ir nopietna problēma un es izmisīgi meklēju palīdzību! Manam bērnam vēl nav pat 1 gadiņš, bet es jau atkal esmu stāvoklī. Es nevēlos, ka bērni ir ar tik mazu laika starpību.’

Uz ko dakteris teica: ‘Labi, un ko jūs vēlaties, lai es daru?’

Sieviete atbildēja: ‘Es vēlos, lai jūs pārtrauciet manu grūtniecību un es ļoti paļaujos, ka palīdzēsiet man.’

Dakteris padomāja un pēc klusuma brīža atbildēja: ‘es domāju, ka man ir labāks risinājums jūsu problēmai, kas būs arī mazāk bīstams jums pašai.’

Sieviete pasmaidīja, domādama, ka dakteris ir piekritis izpildīt viņas lūgumu. 

Tad dakteris turpināja: ‘Redziet, lai jums nebūtu jārūpējas par diviem bērniņiem vienlaicīgi, labāk atņemsim dzīvību tam, kurš ir uz jūsu rokām.

Tādā veidā jūs vēl varēsiet kādu laiku atpūsties, kamēr bērniņš, kas jums puncī, piedzims. Tam patiešām nav starpības, kuru no viņiem nogalina. Arī jūsu organismam nebūs nekāds risks, ja izvēlēsieties atvadīties no tā, kas ir jūsu rokās.’ 

Sieviete šausmās iekliedzās: ‘Nē dakter! Cik šausmīgi! Tā taču nedrīkst – nogalināt bērnu!’ 

‘Es piekrītu’, dakteris atbildēja. ‘Bet es sapratu, ka jums ar to nav nekādu problēmu, tāpēc nolēmu, ka tas būtu labākais risinājums.’ 

Dakteris pasmaidīja, redzot, ka sieviete sapratusi viņa domu. 

Viņš pārliecināja šo mammu, ka nav starpība, vai nogalina jau dzimušu bērnu, vai vienu, kas vēl mātes miesās. Noziegums ir tas pats!

Mīlestība saka:, ‘es upurējos otra cilvēka labā.’ Aborts saka: es upurēju otru cilvēku SEVIS labā’.