Par Maira Brieža un Oleksandra Usika cīņu runās vēl ilgi, jo tā bija gan iespaidīga, gan arī ļoti profesionāla. Visvairāk, protams, ilgi vēl diskutēs par cīņas gala iznākumu, kura dēļ Briedis šķīrās no savas čempiona jostas un netika supersērijas finālā.

“Briežamānijas” vilnis

Kādam šķiet, ka Usikam piešķirtā uzvara pēc punktiem nebija godīga. Taču, godīgi sakot, grūti neticēt to tiesnešu objektivitātei, kuri tika pieaicināti no ASV un Kanādas; un arī divi supervaizeri no WBS un WBO ir garanti tam, ka tiesnešu korpuss ar Keniju Beiliju no Nevadas nav uzpirkts, spriež sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs intervijā ar Elvi Mihaiļenko.

Beilijs, kā īstens diriģents, palīdzēja bokseriem realizēt visu potenciālu cīņā. Tas bija ideāls darbs, tas bija ļoti tuvs tiesnešu lēmums. Patiesībā pat tuvāks, nekā iepriekš kāds spēja prognozēt. Ja viens no tiesnešiem nebūtu atdevis Usikam pēdējo raundu (divi citi tiesneši 12. raundu atdeva Briedim), būtu bijis neizšķirts. Tad par uzvarētāju kļūtu tas, kurš uzvarējis 12. raundu. Bet noslēdzošajā raundā uzvara bija tieši Briedim (2:1).

Ko tik šobrīd nevar lasīt par šo skatāmo un patiešām izcilo cīņu, kas viennozīmīgi bija viena no labākajām pēdējā desmitgadē šajā svara kategorijā.

Man personīgi nepatīk, ka visi šobrīd cenšas žēlot Briedi, pūšot putekļus acīs un mānot paši sevi – redz, kāds viņš malacis.

“Neskatoties uz zaudējumu, Brieža vērtība ir augusi”… Un tādā garā. Nē, tā nedrīkst. Kāds bija viņa galvenais uzdevums šajā cīņā? Pareizi – uzvara. Bet viņš zaudēja. Tā kā viņš nav “pirmais malacis”, bet otrais. Nevajag viņu žēlot, nevajag viņam lāča pakalpojumu. Un tomēr Briedis patīkami pārsteidza un… sarūgtināja, neizmantojot lielisku iespēju tikt pie uzvaras. Kādēļ tā notika? Šobrīd par to neviens īpaši nevēlas runāt “Briežamānijas” iespaidā, lai nesarūgtinātu elku.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!