Latvijas valsts simtgades sarīkojumi jau kopš šā gada sākuma ir šķēluši sabiedrību vairākās grupās. Viena daļa uzskata, ka svētkiem veltīto finansējumu varētu izlietot saprātīgāk, novirzot to veselībai un citām nozarēm, citi tieši pretēji – bauda un centīgi apmeklē simtgadei veltītos sarīkojumus un no sirds par tiem priecājas.

Agnese Rakovska: Mans viedoklis ir diezgan kritisks. Jautājums bija vienkārši retorisks, kāpēc, aprēķinot simtgadi kā nominālos skaitļos rēķināmu vienību, mēs domājam, ka simts gadi ir pavadīti, bet, kad domājam par pensionāriem, tad, ziniet, nē, tā tomēr bija cita valsts, kurā viņi tolaik dzīvoja.

Agnese Rakovska: Dzīvoju kā vidusmēra latvietis, kas pērk maizi un sviestu, nevis kaviāru un luksusa preces.

Man liekas, ka valsts aparātam nav tādas normālas biznesa domāšanas. Biznesmeņi saprot, ka ir labāk lietām un izklaidēm, kurām var netērēt, tik tiešām netērēt vai iztērēt mazliet. Mēs varētu taisīt salūtu par 50 000 eiro, nevis 234 999 eiro.

Piemēram, es kā mūziķe esmu uzstājusies arī lielu kompāniju korporatīvos sarīkojumos, kur var redzēt, ka cilvēkiem plīst galdi pušu no pārpilnības. Bet tās ir lielas kompānijas, kas pelna ļoti daudz! Un ir bijušas mazākas kompānijas, kurām attiecīgi ir mazāki ienākumi, līdz ar to viņiem arī galds ir pieticīgāks un tērē mazāk.

šeitVairāk lasi .