Pēdējos gados populāra kļuvusi doma, ka par maz naudas ir specifiskas domāšanas sekas. Kaut arī šim viedoklim ir kaut kāds zemteksts, patiesībā ne viss ir tik vienkārši. Taču nezin vai var izrauties no izaicinājumiem ,vienkārši attīstot bagāto cilvēku paradumus.

Bagāto paradumi

Nesen mana paziņa, sauksim viņu par Mašu, norāja mani par to, ka es atkritumiem izmantoju veikalu iepirkumu maisiņus. It kā sīkums un “bagāto cilvēku paradumu” pazīme. “Tas ir tāpat kā padomju laikā grīdas lupatu vietā izmantojām veco apģērbu. Tagad to var nedarīt, tad kāpēc tā taupīties?” – teica paziņa.

Mēs ar viņu daudz runājām par naudas pelnīšanu un tās racionālu izmantošanu. Kopumā, viņa daudzējādā ziņā piektrita man.

Efektīvā līdzekļu sadalīšanā taču slēpjas veiksmes noslēpums. Bet visu laiku viņu neapmierināja tas, ka es lietoju vārdu “ekonomija”.

Viņa teica: “Pastāvīga ekonomija noskaņo tevi uz ne turīgumu. Cilvēki pierod, ka vajag pastāvīgi likt kapeiku pie kapeikas, un tāpēc dzīvo kā dzīvo”. ‘Viņa argumentēja sacīto ar to, ka ekonomēt ir grūti, tam jāpatērē pārāk daudz spēka. Iet iepirkties uz tāliem veikaliem, pastāvīgi meklējot izdevīgākos piedāvājumus un tā tālāk. Maša uzskata, ka daudz vienkāršāk ir patērēt spēku savu ienākumu palielināšanai.

Uzspēlēts spožums

Domāju, ka tāda pieeja liecina ne par pārticību, bet par visīstāko pilsonisko domāšanu. Kad kādas lietas vai abstrakta jēdziena ārējais izskats un forma kļūst svarīgāka par būtību.

Vienreiz ar savu drauzdeni aizrunājāmies par pilnīgi mazām, bet toties svarīgām lietām. Piemēram, aizsākām tematiku, kāpēc miskastē es nelieku veikala maisiņu.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!