Kāds vīrietis “Facebook” vietnē pastāstīja par burtiski pirms pāris dienām piedzīvoto Rīgas lidostā. Galvenokārt stāsts ir par apkārtējo cilvēku attieksmi pret valstī un pasaulē notiekošo.
Neskatoties uz to, ka dienu no dienas gan medijos, gan radio, gan arī visur citur cilvēki tiek aicināti strikti ievērot drošības pasākumus, diemžēl vēl joprojām ir daudzi tādi, kuriem par to visu ir vienalga.
Un šoreiz stāsts ir par vēl vienu situāciju, par kuru ir vērts aizdomāties.
Vīrietis raksta:
“GRIBAT PATIESĪBU PAR COVID-19 KARANTĪNU LATVIJĀ?
24/03/2020 10:53 pm
Tags – airbaltic, covid, karantīna, lidosta
ES ŠODIEN BIJU LIDOSTĀ! PSEC.. ES NETICĒJU TAM KO TUR REDZĒJU! Pāris vārdos par #PIESARDZĪBU parunāsim?
PAR COVID-19 KARANTĪNU LATVIJĀ? Par cilvēku atbildību un intelekta saturu dažu cilvēku galvās, kas ir pielīdzināms tualetes poda saturam (pēc tā lietošanas)? Un es jau pašā sākumā jums varu 200% apzvērēt, ka tas, ko es redzēju nav izdomāts. K
āds (COVID-iots) noteikti pielīdzinās šo rakstu viltus ziņām, tāpēc aizstāvos laicīgi. Pilnīgi patiess stāsts – dalieties kamēr kāds to ar varu neizdzēš! Tātad, šodien Rīgā ielidoja viens no AirBaltic speciāli nozīmētajiem reisiem Tā teikt, lai tautieši no Apvienotās Karalistes var atgriezties dzimtenē, Latvijā.
Tā nu sanāca, ka arī man bija jāpiedalās viena šāda “atbraucēja” glābšanas operācijā. Rūpīgi izplānotā (līdz galam neesmu drošs vai viss tika darīts tā, kā mediķi būtu ieteikuši, taču centāmies no sirds un labākās saprašanas).
Operācijas mērķis, maksimāli norobežojot atbraucēju no saskares ar apkārtesošajiem, šeit sastopamajiem ļautiņiem. Nedaudz brutāls pasākums, taču, kā saka, veselības un piesardzības vārdā, nedaudz jāupurē ikdienas komforts. Proti, atbraucējs bija jānogādā no lidostas uz iepriekš sagatavotu dzīvesvietu (atbrīvotu dzīvokli), kurā šis atbraucējs var izbaudīt “pašizolēšanos“. Netraucēts no apkārtējiem un netraucējot nevienu pats.
Realitātes šovs “izdzīvo 14 dienas vienītī“ var sākties. Ilgāku laiku domājām, kā atvest šo atbraucēju no lidostas maksimāli izolētu no saskarsmes ar citiem cilvēkiem. OK, izdomājam! Iemetām mašīnā divriteni, lai minās pa taisno no lidostas uz mājām (pareizāk sakot, pagaidu mājām). Šoferim rokās gumijas cimdi, man cimdi. Tuvojoties lidostai abi aizklājam sejas ar apsējiem. (it kā sakot, ka maska ir domāta tiem, kas ir inficēti, tomēr drošs paliek drošs, lietojam arī mēs – fiziski veseli cilvēki).
Līdzi man klēpī arī dezinfekcijas līdzeklis. Tuvojamies lidostas ieejai, redzam “rekur stāv mūsu pasažieris”. Izkāpjam no mašīnas, sabļaustāmies “Čau – čau”. Tiek izvilkts ritenis un nolikts drošā attālumā. Ko darām tālāk, paņemam koferus, iemetam bagāžas nodalījumā (uzsveru, cimdi, maskas, tuva kontakta ar pašu atbraucēju nav).
Lai nebūtu tālākas spriedelēšanas (koferi dezinficēti, atstāti karantīnā kopā ar atlidojušo). NE MĒS, NEDZ ATBRAUCĒJS NEESAM INFICĒTI – tomēr uzvedamies tā, it kā mēs visi un katrs atsevišķi būtu teju vai radioaktīvi. Šādas piesardzības metodes drīzāk vajadzētu ikdienā piekopt 15. trolejbusa maršrutā, vai 7. tramvajā.
“Jej-bogu” sajūta, ka ir dienas, kad tur sastopamie ļautiņi kaut ko var pielipināt daudz ātrāk (ne visi, daži konkrēti novēroti indivīdi). Ejam (braucam tālāk). Instrukcijas atbraucējam esam nodevuši, kā braukt, ko darīt ko nedarīt.
Dzīvoklī ir viss nepieciešamais, ēdiens, dzeramais, utt. Tā nu mēs ar auto braucam savu ceļu, velosipēdists savu. (maskas un cimdi nevienā brīdī nepamet mūs, gluži kā tādas rotas uz karnevālu). UN TAGAD SEKOS PATS LABĀKAIS… Es no sirds atvainojos par savu “valodu” tālāk rakstītajā, taču dienišķā mēlē es to nevaru izteikt. Lasīsiet, sapratīsiet. Lieki piebilst, ka paralēli mūsu atbraucējam, no lidostas laukā nāca dažādas citas tikko atbraukušas ģimenes, kompānijas un vientuļnieki.
Viens ar masku, cits bez maskas, pofig, es ar viņiem nekomunicēju, man par viņiem it kā vienalga tajā brīdī. Visi lieli, domājoši, gan jau ka zina ko dara. Braucam ar auto lejā no lidostas “estakādes”, ceļš visiem viens. Un protams, ka tas ved gar blakus esošo autobusa pieturu.
Es paskatos laukā pa logu un man gluži kā caur objektīvu priekšā izkristalizējās autobuss (asā fokusā). Un tieši kā caur kameru skatoties viss pārējais aizpeld smukā blūrā.. Pizģ*ts.. ES ATVAINOJOS, bet savādāk kā [pizģec] es to nevaru nosaukt! Es tagad varētu pielietot dažādus vārdus, apzīmējumus, utt. Kurināt naidu, saukt kādu par dalb*jobu, troļļot un visādi citādi ārdīties, tomēr viss ko es redzēju man tā “izsita korķus”, ka es pat uz brīdi mēms paliku. Stāv autobuss, priekšā kā saprotams autobusa šoferis un tad viņi..
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
Šeit ir 9 komentāri
Diemžēl tādi ir visur. Visās valstīs. Bet rakstu izlasīju un piekrītu autoram.
Interesanti-sie tautiesi ,kuri atbrauca no valsts kur pasiem sevi jasarga ari-maskas ,attalumi jaievero bet kas tik atlidojot Latvija?Nekas ,jo Latvija viniem ir nekas,to iegust ,ja sak labak est gulet un pelnit? jeb joprojam eksistejosais”MES un “JUS”? Ari milie tautiesi prot riet uz atbraucejiem,bet ko padarisi-sis ir latviesu tautas ipatnibas-nenovidiba ,skaudiba ,parakuma sajuta….to nevar zaudet nekados apstaklos.
visus atvestos no arvalstīm jau pašā sākumā vajadzēja izzolēt karantīnā , nevis ļaut dzīvot .savās mājās
Tādi «tupaki» ir sastopami ne tikai starp mūsējiem, ik pa laikam kādu «po*uistu» sastopu arī Skotijā, kam pilnībā ir nospļauties uz jebkādiem noteikumiem! Tāda sajūta, ka daži ir nemirstīgie…
Ja. Nemirstiga NM
Mums ir daudz palīgskolas beigušo, arī parastajās dažs labi, ka deviņas klases pabeidz. Viņi reāli nesaprot. Saprašanas nav, bet dūša liela. Kad kas pašiem notiks bļaus, ka valsts vainīga. Kur to bāru likt.
Šajā trauksmainajā laikā nespēju saprast vienkāršas lietas. Neatceros kura amatpersona to teica, bet atceros tekstu- ārkārtas situācijā arī rīcībai jābūt ārkārtējai! Tad lūk,manā skatījumā pieņemams risinājums,kurš varētu daudz ko atrisināt. Latvijā ir vesela virkne ar tukšām skolām,kopmītnēm u.t.m.l.dz. Tad kāpēc nevar šos cilvēkus,kas tikko atbraukuši iesēdināt speciālā autobusā,aizvest uz šādu novietni, apvilkt apkārt nožogojumu,norīkot apsardzi un tās noteiktās 14 dienas paturēt ārstu uzraudzībā,veicot testus,analīzes un novērojot. Jā,saprotu-kāds tūlīt skaļi kliegs par cilvēktiesībām un brīvības ierobežošanu, bet tad man ir viens jautājums- KUR PALIEK MANAS CILVĒKTIESĪBAS NESASLIMT? Un vai atbraukušajiem nebūtu mierīgs prāts,ja viņi pēc karantīnas varētu mierīgi atgriezties mājās,zinot,ka viņu sirdsapziņa ir tīra,un viņi var droši teikt- ES NEESMU NEVIENU INFICĒJIS?
Izbeidziet! Saslimsiet? Jaiet arsteties! Un viss!
Saprotu jūsu situāciju,esmu vienisprātis ar Jums. Arī man sagadījās veikalā,, Maksima ,,dzirdēt un piedzīvot triju pircēju nekorekto rīcību, uzvedoties izaicinoši izsmejot,/aizrādot/ par aizrādījumu ievērot /kaut nedaudz attālināti uzturēties/ Saprotu Jūsu gadījums bija vēl nekaunīgāka rīcība no atbraucējiem. Atliek priecāties par jūsu attieksmi /sakrīt ar manējo/ un rīcību.gribas rosināt …būsim atbildīgāki savā rīcībā,piesardzīgāki,kaut arī visu pasauli jau neizmācīt,Esmu par to,lai lidostās,stacijās auto pieturās vairāk varētu vērot policijas ,kārtības uzraudzītājus un sodītu nekaunīgos likuma pārkāpējus. Sargāsim sevi un līdzcilvēkus!
Izsaki savu viedokli!