Pirms neilga laika “Facebook” vietnē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autovadītājs publicēja svarīgu ziņu, par kuru būtu jāaizdomājas ikvienam šoferītim, kurš ikdienā pārvietojas ar auto un ik pa laikam satiek uz ceļa “ātrās palīdzības” automašīnu.
Kad cilvēka dzīvība karājas uz mata gala, ir svarīga katra sekunde. Bet nereti šīs sekundes mums zog citi šoferi, kuri uzskata, ka gan jau tie “ātrie” pagaidīs…
Egila ziņojums:
“Es neesmu ārsts, neesmu ārsta palīgs. Bet esmu ļoti svarīga sastāvdaļa NMPD dienestā, bez manis ne ārsts, ne ārsta palīgs nekur neaizbrauks…
Tieši tā, es esmu autovadītājs, kurš ir gatavs “maukt” cauri sastrēgumiem, sarkanajām gaismām utt, lai Tevi nogādātu drošībā, slimnīcā, kur par Tevi parūpēsies. To es māku. Un mani kolēģi arī.
Bet, lai arī kā mēs to mācētu, vienmēr ir kāds “svarīgāks”, kurš uzskata, ka tos “ātros” nafig nevajag laist, gan jau izbrauks… Vai arī viņiem nemaz tik ļoti nav jāsteidzas. Mēs NEKAD neslēdzam sirēnas un bākugunis bez iemesla.
Mēs varam stāvēt sastrēgumā, un pēc brīža ieslēgt gan skaņas signālu, gan bākugunis, jo mums izsaukumi var pienākt jebkurā brīdī! Dārgie draugi, autovadītāji utt.!
Lūdzu, palaižam operatīvo transportu, kādam līdzcilvekam tas ir nepieciešams!”
Lūgums pārdomāt šo ziņojumu un dalīties ar to!
Šeit ir 1 komentārs
Tas viss tā ir, vai varētu būt , bet ir viens ļoti progresējošs bet… , kas mani, visa veida auto vadītāju ar 50 gadu stāžu, pārsteidza, var teikt pat šokēja. Braucot no bijušā rajona centra, kur ir arī reģionālā slimnīca, uz 75 km. attālo jauno attīstības centru (pēc PŪCESkunga), kur pēdējie 8 km. ir tā sauktie bez cietā seguma, mani pusceļā “nolika mierā” “ātrais” ar visiem iespējamajiem gaismas un skaņas signāliem – tā teikt, gods kas gods, pēc visiem likumiem Vēl nodomāju – es gan savā vecumā tā vairs negribētu riskēt (rudens, krēsla slapdraņķis). Nobraucis vēl kādus 25-30 km, jau tuvojos mājām pa jau pieminētajiem 8 km. bezseguma kartupeļu vagām, redzu priekšā kustamies tā kā bākugunis. Tikai otrā dienā uzzināju, ka tas bijis tas pats “ātrais” kas tik ļoti steidzās pie mana kaimiņa smaga infarkta gadījumā. Es bez bākugunīm ar 36 gadus vecu “auģiku” biju ielicis “kloķi” pilnpiedziņas tikpat kā jaunam “mersim”. Starpība tāda, ka man ar otro pārnesumu un tukšu salonu, pārzinošam un pieradušam pie lauku bezceļiem ir sava veida priekšrocība pret reaminācijas auto , kurš tādos apstākļos jau nu nekādi nevar pabraukt ar otro ātrumu. Varbūt tas nebūtu tik sāpīgi, ja nebūtu tik traģiski. Ātrā palīdzība tos 8+8 km. pieveica 45min. un kaimiņa sirds pārstāja pukstēt kādus 20 km. pirms reģionālās slimnīcas sasniegšanas. Te lūk pierādījums teicienam – katra minūte dzīvībai dārga! Šeit būtu vietā pie nelaiķa vecās māmiņas atbraukt PAŠAM Pūcem, Linkaitim, Kariņam, kaut visiem tiem plānā galdiņa urbējiem un izskaidrot, ka LŪK MANAM SUNIM TŪKSTOŠ VĒRTS PAKLĀJS IR VAIRĀK VAJADZĪGS NE KĀ TAVAM DĒLAM NIEKA DZĪVĪBA!!!
Izsaki savu viedokli!