Burtiski pirms pāris nedēļām, mans draugs uzaicināja mani pie sevis viesos. Viņš aizveda mani guļamistabā, atvēra kumodi un izņēma no tās man nepazīstamu paciņu. Tad viņš no tās izņēma savas sievas nevainojamu mežģīņu apakšveļu un teica:

“Es iegādājos šo apakšveļas komplektu savai sievai, kad mēs pirmo reizi bijām Francijā. Precīzi neatceros, bet, laikam, tas bija pirms 9 – 10 gadiem. Mana sieva to tā arī neuzvilka ne reizi, visu laiku gaidīja kādu īpašu brīdi. Man šķiet, ka tagad tas ir pienācis.

LASI VĒL: Vīrieši jūk prātā, kad ierauga šo 20 gadīgo meiteni pilnā augumā. Kā ar jums?

Viņš ilgi skatījās uz visām šīm lietām, tad pavērsās pret mani un klusi noteica:

„Zini, man radās sapratne par to, ka nevajag glabāt neko kādam īpašam brīdim. Katrs brīdis, katra minūte, stunda, ko tu nodzīvo uz Zemes, arī ir tas pats īpašais brīdis…”

Viņa vārdi kardināli mainīja manu skatījumu uz dzīvi.

Un tagad es tūlīt lasu savas mīļākās grāmatas, neatliekot lasīšanu uz vēlāku laiku. Daudz biežāk tiekos ar radiem, draugiem, mazāk aizkavējos darbā. Tikai tajā brīdī es sapratu, ka mūsu dzīve ir nenovērtējama pieredze.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!