Visu savu mūžu šis puisēns Iļja pavadīja bērnu namā. Puika nonāca tur pavisam maziņš, kad no viņa atteicās vecāki. Bērns bija neārstējami slims.

Dišēna miodistrofija, slimība, ar kuru zēns bija nācis pasaulē, pakāpeniski nogalināja viņa muskuļus, lai agri vai vēlu piekļūtu sirdij vai plaušām. Lai nebūtu jārūpējas par problemātisko mazuli, vecāki tūlīt pēc dzemdībām atdeva viņu internātā. Savus vecākus Iļja neredzēja ne reizi savā īsajā mūžiņā.

Briesmīgās slimības dēļ 14 gadīgais pusaudzis izskatījās daudz mazāks par saviem vienaudžiem un arī svēra pavisam maz. Pieaudzis cilvēks bez grūtībām pārceltu viņu no invalīdu ratiņiem uz gultu ar vienu roku. Bet ar Iļju vajadzēja apieties visai uzmanīgi, jo katra neveikla kustība varēja viņu traumēt.

Kārtējā Jaunajā gadā internāta bērnus bija atnākuši sveikt kustības „Salavečojamies” atsaucīgie ļaudis. Pieaugušos labdarus pārsteidza bērna miers un pozitīvisms. Iļja zināja, ka viņa slimība nav ārstējama un ka nāve vairs nav tālu, bet tas viņu nebaidīja.

Vēloties padarīt puiku laimīgu, pieaugušie labdari sagādāja viņam neiedomājamu pārsteigumu. Viņi palūdza draugus un paziņas internetā apsveikt Iļju dzimšanas dienā, sūtot apsveikumu kartiņas.

Pats zēns sapņoja par ceļojumiem, bet viņa fiziskais stāvoklis to neļāva. Turpmākie notikumi satrieca gan Iļju, gan pašus labdarus. Izrādījās, ka aicinājums bija skaris daudzu cilvēku sirdis visā pasaulē! Puisim rakstīja no Kanādas, Somijas, Francijas, Japānas un pat no Austrālijas.

Vietējā pasta darbinieki krita no kājām, nesot vēstules un dāvanas. Lai saliktu visus apsveikumus, nācās ņemt veselu lādi. Ieraugot to, zēns pa jokam nosauca sevi par „vispopulārāko cilvēku uz Zemes”.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!