Kā saka meitenes tēvs, tagad viņa regulāri skuj seju. Nati pati saka, ka ir atradusi savu laimi. Sociālajos tīklos viņa ar maigumu raksta par savu vīru: ”Tu esi ne tikai mana pirmā mīlestība, tu esi mana mūža mīlestība.”

Supatras slimība ir tik reta, ka kopš viduslaikiem ir dokumentēti tikai 50 tādi gadījumu. Līdz laikam, kad tika noteikts, ka tā patiešām ir reāla slimība, nelaimīgos cilvēkus sauca par vilkačiem. Līdz pat mūsdienām daži no šādiem slimniekiem izvairās no kontakta ar citiem cilvēkiem.

Skolā cietsirdīgie klasesbiedri visādi apsaukāja Supatru, bet svešinieki teica, ka uz meitenes sejas ir hellovīnu grims.

Meitenei ir draudzīga ģimene, kura atbalsta un aizsargā viņu.

12 gadīgā Supatra ar tēti un mammu

Kopā ar skolas draudzenēm

Meitene atzinās: „Es nejūtos citādāka, skolā man ir daudz draugu. Bet matainība mani izceļ starp pārējiem.”

„Daži bērni mani ilgi kaitināja, bet nu viņi vairs to nedara.”

„Esmu pieradusi pie sava izskata. Mati man netraucē, jo es tāda esmu bijusi vienmēr.”

„Kad tie man stipri ataug, reizēm ir pagrūti. Es sapņoju, ka reiz varēšu atbrīvoties no šīs slimības.”

Šī meitene ir gara spēka un optimisma paraugs. Reti kurš gribētu būt viņas vietā! Taču visuma likums darbojas teicami: Ja tu iemīlēsi sevi pats, tad arī citi tevi iemīlēs. Cerēsim, ka viņas ģimenes dzīve būs ilga un laimīga.