Tualetes papīru attinām kādu pusotru metru, uzkaisījām sarkanos piparus tā vieglītēm uz satinām atpakaļ, šķidro ziepju vietā – rozā antifrīzs, pulveris krāsainas veļas mazgāšanai tika nomainīts ar balinošo, apavu tīrāmie sūklīši noziesti ar izstrādāto eļļu.

Lieki teikt, ka tās visas nebija kaimiņu, bet mūsu lietas. Visur izdarījām atzīmes, lai saprastu, vai šīs lietas ir lietotas.

Kad atgriezāmies, mums tūlīt tika izsaukta policija, kaimiņiene ilgi klaigāja, ka esam vēlējušies viņu nogalināt. Kad policisti uzzināja, ka viņa lietojusi mūsu mantas, pagriezās un devās prom, argumentējot savu aiziešanu ar to, ka mums ir tiesības ar savām mantām darīt visu, ko vien vēlamies, pat nebrīdinot nevienu.

Viens no policistiem nespēja valdīt smieklus, kad kaimiņiene stāstīja, ka pēcpuse svilusi no mūsu tualetes papīra.

Kad apskatījām savas atzīmes, izrādījās, ka lietots bija pilnīgi viss! Bingo! Ar mums tagad nerunā, bet kaimiņam ir zili-zaļi blāvi džinsi.