Daudziem no mums ir pazīstama dienvidslāvu māksliniece Marina Abramoviča. Tā ir viņa, kuru sauc par “ performance mākslas vecmāmiņu”. Šī sieviete jau vairāk nekā 40 gadus organizē interaktīvas instalācijas, kuras liek domāt.

Abramovičas uzstāšanās atstāj ilgstošu efektu. Piemēram, par viņas visagrīnāko performanci – “Ritms 0“ Studio Morra (Neapolē, Itālijā) runā vēl šodien. Par to arī būs stāsts.

“Ritms 0” ir līdz sāpīgumam vienkāršs uzvedums. Marina Abramoviča nekustīgi stāvēja 6 stundas. Cilvēki, kuri nāca viņai klāt, prasīja ar viņu darīt visu, ko vien vēlas. Šim nolūkam māksliniece bija iepriekš sagatavojusi un salikusi uz galda 72 dažādus priekšmetus…

Rokās māksliniece turēja instrukciju. Tās galvenais vēstījums bija: “Dariet, ko vēlaties, par visu pilnībā atbildu es.”

Sākumā pie sievietes pienāca tikai fotogrāfi – tīri profesionālas intereses dzīti. Tālāk sekoja šausmu lietas.

Bet pagaidām atgriezīsimies pie galda ar priekšmetiem. Uz tiem bija nekaitīgi priekšmeti un iznīcības priekšmeti. Visnekaitīgākie bija spalvas un puķes, bīstamākie – nazis, žiletes un pielādēts ierocis.

Mākslas kritiķis Tomass Mak Evilli vēroja performanci un, lūk, kā viņš to aprakstīja: “Sākums bija ieturēts. Kāds staigāja viņai apkārt. Kāds cēla augšā viņas rokas. Kāds atļāvās intīmus pieskārienus.”

Kad pienāca trešā performances stunda, viss viņas apģērbs bija sagraizīts. Ceturtajā – žiletes sāka “studēt” viņas ādu. Tika izdarītas sīki seksuāli mēģinājumi ar viņas ķermeni. Bet Marina bija tik pārņemta ar performanci, ka laikam būtu gatava tikt izvarota vai nogalināta.

Mākslinieces pašas domas par to, kas ar viņu notika performances laikā, ir vēl mokošākas. ”Es sajutu vardarbību. Viņi graizīja manu apģērbu, ievainoja manu vēderu ar puķu ērkšķiem. Pie maniem deniņiem bija pielikta pistole.”

Daži vīrieši pieskārās viņas kailajam ķermenim.

Pēc sešām stundām māksliniece pameta savu posteni. Viņa staigāja starp saviem pāri darītājiem. Neviens no viņiem nespēja paskatīties viņai acīs. Cilvēki nevēlējās, lai viņus sauktu pie atbildības vai nosodītu par to, ko viņi ir izdarījuši. Šķita, ka viņi vēlas aizmirst notikušo.

“Šis darbs pierāda, ka cilvēkos ir kaut kas briesmīgs. Tas liecina, cik ātri kāds var jums nodarīt sāpes tam labvēlīgos apstākļos. Cilvēku, kurš necīnās, neaizsargājas, ir viegli dehumanizēt. Jā, ja radītu līdzīgu skatuvi, vairākums “normālo” pārtaps par reāli vardarbīgiem indivīdiem,” par eksperimentu saka Marina Abramoviča.

Šī performance liek aizdomāties. Parādiet to arī draugiem – sabiedrībai ir jākļūst labākai!