Leonardo da Vinči „Svētaiss vakarēdiens” ir viena no pazīstamākajām gleznām pasaulē. Gleznā attēlots Jēzus un viņa mācekļi viņu pēdējā kopējā ēdienreizē. Drīz pēc tam Glābējs tika sists krustā. Šajā šedevrā varam redzēt apustuļu reakciju uz to Jēzus paredzējumu, ka viens no viņiem viņu nodos.

Kopš gleznas parādīšanās atklātībā, tā ir pakļauta neskaitāmām reproducēšanām un interpretācijām. Pat mūsdienās rodas jaunas aizraujošas teorijas, kuras liek mums apšaubīt visu, ko esam zinājuši par XV gadsimta mākslas darbiem.

Viena no tādām teorijām apgalvo, ka Jēzus un jūdasa figūras ir gleznotas pēc viena cilvēka dažādos viņa dzīves etapos.

Saskaņā ar šo teoriju, da Vinči bija nepieciešami 7 gadi, lai šo mākslas šedevru pabeigtu. Visu šo laiku viņš dzīvoja Milānā un izmantoja reālus šīs pilsētas iedzīvotājus kā modeļus savas gleznas personāžu gleznošanai.

Taču atrast kādu ar seju, kura varētu atbilst Jēzum, izrādījās neiedomājami grūti. Pēc ilgiem meklējumiem starp vairāk nekā 100 vīriešiem, Leonardo beidzot atrada kādu jaunu cilvēku, Pjetri Bendinelli, kura vaibstos bija apvienots skaistums un nevainība.

Turpmākos sešus mēnešus itāļu mākslinieks strādāja pie gleznas – gleznoja Jēzu, bet tad radās vēl sarežģītāks uzdevums. Viņam vajadzēja atrast Jūdasa seju!

Pēc vairākiem gadiem Leonardo atrada cilvēku nāvinieku kamerā Romā. Noziedzīgā un netiklā ieslodzītā uzvedība un izskats pilnīgi atbilda Jūdasa tēlam.

Pozēšanas laikā ieslodzītais pajautāja Leonardo, vai tas viņu neatceras. Mākslinieks sākumā viņu neatpazina, tomēr pēc dažu frāžu pārmīšanas noskaidrojās, ka šis cilvēks jau ir pozējis da Vinči… Pirms 7 gadiem Jēzus portretam!