Teicu, ka manā pasē bērns vienalga nav ierakstīts, uz ko man atbildēja, ka tad vajagot dzimšanas apliecību. Teicu, ka man telefonā ir kopija, bet arī tas nederēja. Tā arī pakalpojumu nesaņēmām…
Rezultātā veidojas absurda situācija – pakalpojuma sniedzējs (E.Gulbja laboratorija) faktiski neuzticas šīs valsts izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kaut arī bērns tos bez vecāku klātbūtnes un dzimšanas apliecības oriģināla uzrādīšanas nemaz nevar saņemt.
Arī ģimenes ārsta norīkojumam, kas tomēr satur tos pašus bērna personas datus, ko ID karte, nav absolūti nekādas nozīmes. Nozīmes nav arī bērna veselības stāvoklim, jo būtībā jau divas dienas bērns nevar saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību, ko garantē mūsu Sarversmes 111.pants.
Jāsecina, ka, ja kaut kādu iemeslu dēļ bērnam līdz 14 gadiem nav iespējama vecāku klātbūtne, viņš vispār analīzes nodot nevar, līdz ar to nevar saņemt arī atbilstošu medicīnisko palīdzību. Vecmāmiņai, auklītei vai citai trešajai personai visticamāk būs nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara.
Un kam ir domātas tās miljonus vērtās e-sistēmas, ieprogrammētie biometriskie dati, pirkstu nospiedumi, foto u.tml., ja man vienalga jānēsā līdzi “pirmdokumenta” oriģināls?
Lai vai kā, esmu sapratusi, ka pēc 25.maija man rokassomiņā “mētāsies” visai neaizsargāti mana bērna fiziskās personas dati – bērna dzimšanas apliecība (jāizdomā tikai veids, kā to plāno papīrīti saglabāt ilgstošai lietošanai), jo nu jau vairs patiešām nezinu, kurā brīdī man ar to atkal kaut kas kādam būs vēlreiz jāpierāda…
P.S. Informācija, kas piestiprināta uz E.Gulbja laboratorijas pieņemšanas telpu durvīm, pacientus informē vien par to, ka analīzes var nodot tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu (ID karte, pase), neviena vārda par dzimšanas apliecību… Izmisums… Bezspēcība… Dusmas…”
Šeit ir 5 komentāri
Vilšanos, lai nodotu asins analīzes, piedzīvoja arī mans vīrs. Lai nodotu asins analīzes viņš bija spiests mērot atkārtoti 100 km garo ceļu,jo pēkšņi, lai nodotu asins analīzes, vajag pasi vai ID. Nepietika ne ar ārsta nosūtījumu, ne invaliditātes apliecību, ne tiesībām, kaut gan tie taču ir valsts izdoti dokumenti ar foto un zēģeli/ Cik tālu mūsu valdība ar saviem lēmumiem ir novedusi tautu, kas tā knapi elpo!!!!!!!!!!!!!!!!!Jel attopieties!!!!!!!!!!!!!!
Tas tikai sākums.Turpinājumi sekos viens pakaļ otram.
Es arī nesaprotu, kāpēc man visur jāvazā līdzi pase. Esmu mēģināusi somiņā turēt pases kopiju, bet dažreiz ar to reģistratūrā nepietiek. Somiņā svarīgus dokumentus nenēsāju, jo garnadži palikuši varen manīgi- negribētos pazaudēt pasi, jo to atjaunot nemaz tikl lēts prieks nesanāk. Atkal mēs no viena grāvja pārejam otrā grāvī… Pēc principa- Kāpēc vajag vienkārši, ja var sarežģīti. Bet tjaā pašā laikā ārsta kabinetā uz galda ir visas slimnieku kartiņas ar visiem sensitīvajiem datiem- kas man kā pacientam arī ir redzami un izlasāmi….
Personu apliecinošus dokumentus nododot analīzes jau sen vajag. Un kā lai zin, ka tā sieviete kura atnāca ar bērnu ir māte, ja viņai nav bērns pasē un nav bērna dzimšanas apliecība? Un arī prasība dokumentāli pierādīt, ka esi vecāks ir sen un nav nekāda sakara ar regulu. Izskatās pēc feik ziņas vai histēriskas sievietes
Tai pašā laikā man jau pēc 25. maija piezvanīja kāda tur jauna Skandināvu firma, kas tikko sākusi darbu Latvijā un uzbāzās ar savu pakalpojumu piedāvājumiem. Ja tā ir jauna firma, kur viņa dabūja manus datus? Ja pareizi saprotu, tie tagad pat ar likumu aizsargāti. Iznāk tā – kādam likums ir saistošs, pat pārlieku saistošs, citam uz visu uzšķaudīt. Domāju, ka mūsu organizācijām pietrūkst kompetentu darbinieku, kas spējīgi jebkuras novitātes ieviest un izskaidrot līdz galam. Diemžēl šī ir tikai viena joma no visām. Citās jau nav labāk. Patiesība ir tā, ka tieši te sākas Latvija, katras amatpersonas, katra darbinieka kompetencē un godaprātā izdarīt savu darbu līdz galam un labi izdarīt, nevis ķeksīša pēc. Varam lamāt valsti, bet realitātē tā sastāv no cilvēkiem, kuri tad arī šo valsti veido. Ja neesi līdz galam savā vietā, arī valsts tāda nebūs.
Izsaki savu viedokli!