Līdz pat 2007. gadam reti kurš bija dzirdējis par Irēnu Sendleri. Toreiz dažas meitenes, gatavojot ziņojumu par godu Uzvaras dienai, atrada viņas vārdu kādā arhīvā. Kāds bija viņu pārsteigums, kad viņas uzzināja, ka šī sieviete ir dzīva!

Izrādījās, ka Otrā pasaules  kara laikā viņa no Varšavas geto ir izglābusi 2500 bērnus. Tolaik Irēna bija pagrīdes organizācijas – Ebreju palīdzības padome (Zegota) biedre. Kad geto vairs neielaida tos, kas nebija ebreji, Irēna sev un savai palīdzei sadabūja Varšavas epidemioloģiskās kontroles departamenta caurlaides.

Tā sievietes mierīgi varēja iekļūt geto teritorijā un palīdzēt cilvēkiem, kuri tur dzīvoja. Nereti viņas līdzi nesa ēdienu un medikamentus. Bet pats galvenais – viņas izveda no turienes bērnus.

Tika pielietotas dažādas metodes: bērnus pārvadāja atkritumu maisos, pārmeta pār žogu, izveda caur kanalizāciju. Jaundzimušos Irēna slēpa savā instrumentu somā, bet lielākos bērnus – zem mašīnas brezenta.

Viņa vienmēr ņēma līdzi suni, kuru iemācīja riet uz vācu apsargiem. Tas palīdzēja slēpt mazuļu raudas vai citus bērnu radītos trikšņus.

Reizēm Irēna uzpirka apsargus, tas palīdzēja viņai šajā smagajā darbā. Interesanti, ka sieviete pierakstīja izglābto bērnu vārdus, cerot viņiem palīdzēt vēlāk atrast savas ģimenes.

Tādus piezīmju papīrīšus viņa slēpa ieraktus dārzā burkās. Tā arī tika atrasti 2500  bērnu vārdi.

  1. gadā nacisti arestēja Sandleri. Viņa nenodeva nekādu informāciju, neraugoties uz to, ka viņai tika salauztas rokas un kājas.

Tad viņu pavēlēja nošaut, bet te sievietei palīdzēja organizācija Zegota, tās pārstāvji uzpirka apsargu. Tas ierakstīja viņas vārdu nošauto sarakstā. Līdz pat kara beigām viņa dzīvoja ar svešu vārdu.

Irēna Sandlere nomira 2008. gadā 98 gadu vecumā. Viņas kandidatūra tika izvirzīta Nobela miera prēmijai, bet  toreiz tā tika piešķirta ASV prezidenta kandidātam Albertam Goram.

Šī sieviete arī  apbalvota ar vairākiem poļu ordeņiem,  viņa saņēmusi arī Pasaules tautu svētīgās goda nosaukumu.

Noskaties video:

Irēna Sandlere teica: „Mani bērnībā mācīja: ja cilvēks slīkst, viņš ir jāglābj, neatkarīgi no viņa tautības vai ticības.” Tieši šī frāze arī kļuva par viņas mūža moto!