“Lielisks piemērs, ko esmu bieži redzējusi arī dzīvē- tā vietā, lai darītu savu darbu (“skolotājs” ir profesija, “bērns” nav!), pedagogi rāda ar pirkstu uz bērniem “skatieties skatieties kādi viņi visi mežoņi, viņus visus vajag SODĪT un PĒRT”.”

“Man jautājums, ko skola līdz tam darījusi ar šo skolēnu? Pieslēgusi socdienestu, tas pievērsis uzmanību ģimenei? 8.kl.par tādu nekļūst, tās ir sekas un ilgstošas no ģimenes. Mans vienīgais “pārmetums” ministrei būtu, ka skolas laikā nepiesaista institūcijas, vai arī pamatā soda.”

Vēstulē rakstītais:

“Pirms izdarīt secinājumus par šo gadījumu, te tīri tehniski būtu jāsaprot, vai rakstītàjs un sūtītājs ir tiešām konkrētais jaunietis, jo sistēmās gadās visādi.” Un ko šajā situācijā darīja skolā? Vai ministrei ir jāpilda direktores darbs, ja mācību daļa nav spējīga?

Ir konkrētas vadlīnijas, kā strādāt ar skolēniem problemātiskās situācijās. Vai vadība ar tām iepazinušies un risina? Vai tā “nav jūsu problēma”? “Daudz gramatiskās kļūdas. Tiešām jājautā par izglītības kvalitāti.”