Te nebija īstas ostas un saimniekoja bijušās PSRS kara flote. Karostas katedrāle vairs nebija matrožu kultūras nams un dievnams jau bija atdots ticīgajiem, taču tās cauros jumtos vēl negrezno krusti.

Liepājnieki atskatījās, ja pamanīja pilsētā kādu ārzemju viesi. Pilsētā bija tikai viena viesnīca “Līva”. Lielveikalu pilsētā nebija, galvenā tirdzniecības vieta bija Pētertirgus, kur pirka un pārdeva. Arī mainīja, jo pilsētas uzņēmumos daudziem darbiniekiem algu vietā tika izsniegtas preces.

Vieniem zivju konservi, citiem bērnu kurpītes, citiem krūšturi vai sērkociņi. Tāpēc tirgū varēja nopirkt visu, sākot no tualetes papīra un kucēniem, beidzot ar moskviča karburatoru un cigaretēm.
Pilsētai trūka līdzekļu, tādēļ naktīs tika izslēgts ielu apgaismojums.

Par kārtību ielās gādāja policisti spēkratos, kādus šodien var redzēt vien antīko auto izstādēs. Diennakts tumšajā laikā pilsētas nomalēs bija bīstami, šad un tad dega kooperatīvie veikali, notika izrēķināšanās.

Municipālā policija bruņota kā karavīri, nakšņoja automašīnās #Karostā, jo šajā pilsētas daļā nebija neviena policijas iecirkņa. Varētu šķist, ka tas ir kādas fantastiskas filmas atstāsts, taču tie ir tikai daži Liepājas mirkļi 1993.gada pavasarī.

Noskaties video: