Kādā Ķīnas pilsētas Harbinas dzīvnieku patversmē bija ap 2000 suņiem, bet šis atšķīrās no pārējiem sugas brāļiem…

Mūsu šīs dienas stāsta varoni sauc par Harietu. Kad citi suņi spēlējās, viņa klusi sēdēja, iespiedusies stūrī. Viņa atgādināja nekustīgu statuju. Viņas purniņš šķieta paužam visas pasaules skumjas, bet vilna bija viscaur netīra.

Suņi patversmē bija nonākuši dažādos veidos – cits noķerts kā klaiņojošs, kāds izglābts.

Patversmes īpašniece bija sieviete, kura nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu.

Mazulīte Harieta bija atrasta pamestā mājā maijā .Viņa mitinājās stūrī, it kā cenšoties paslēpties no visas pasaules. Kad ASV brīvprātīgā Reičela Hinmane pamanīja suni, viņa pastiepa roku, lai to noglaudītu. Dzīvnieks pat nepakustējās. Neviens nezināja, no kurienes uzradusies Harieta, bet bija skaidrs, ka mazulītei vajadzīgap alīdzība. Biezā, savēlusies vilna bija nosmērēta ar fekālijām. Sunīte bija slimīgi vāja un ļoti nobijusies.

Līdz ko Harieta saprata, ka brīvprātīgie nenodarīs viņai neko ļaunu, viņa burtiski iekrita cilvēku skaujās. Sākumā glābēji nodomāja, ka tas ir pavisam mazs kucēns, taču noskaidrojās, ka Harietai jau ir  8 mēneši, viņa tikai augusi lēni, jo barības bijis par maz.

Par laimi, nekādu nopietnu veselības problēmu sunītei nebija. Viņu noskuva, nomazgāja, pēc tam Harietu uz pāris mēnešiem ievietoja patversmē, lai viņa atlabtu un uzkrāt spēkus.

Brīvprātīgie pievērsa uzmanību tam, ka Harieta ir ļoti klusa un paklausīga. Pat tad, kad viņu skuva, viņa uzvedās mierīgi un neizrādīja nekādu agresiju.

Drīz vien pienāca brīdis meklēt sunītei mājas. Viņu pamanīja Roza Vallija no Kanādas, un brauca viņu paņemt.

Meitene saka, ka skumjais sunītes skats tik ļoti viņu aizkustinājis, ka viņa tūlīt sadomājusi viņu paņemt pie sevis. Tagad Harieta dzīvo pie Rozas. Meitene pat ceļo kopā ar sunīti, nesen viņas bijušas pie Luīzas ezera.

Jaunā saimniece nomainījusi sunītei vārdu, tagad viņa nav Harieta, bet Beilija. Beilijai ir arī trīs draudzenes – sunītes, kuras jau Rozai bija.

Pēc dažiem mēnešiem no klusā un bailīgā sunīša vairs nav ne miņas!

Beilijas saimniece saka, ka Beilija silda viņas sirdi.

Ja nobijusies sunīte arī kādreiz, senajos laikos, par kaut ko sapņoja, tad tagad visi viņas sapņi ir piepildījušies!