Šodien laikam bija mana mūža labākā diena.

Stāvu pieturā, gaidu autobusu, piebrauc džips, tajā sēž vīrietis solīdā uzvalkā. Viņš interesējas, kā nokļūt līdz Jaunatnes ielai 31.

Bet es tieši netālu no tās mājas dzīvoju. Sāku viņam skaidrot, bet viņš saka:

– Braucam, draugs, tu man parādīsi.

Piebraucam pie mājas, kurā es dzīvoju, bet tur mana bijusī meitene pastaigājas ar savu jauno draugu. Protams, man tajā brīdī gribējās izskatīties ļoti svarīgam un nopietnam. Un tā nu es izkāpju.

Viņa strauji pieskrien man klāt un jautā, no kurienes tu un kā? Bet vīrietis ar džipu vēl nekur nav aizbraucis, acīmredzot bijis labā garastāvoklī un sapratis, kas par lietu, nodomājis piespēlēt un saka man:

-Šef, man jūs pagaidīt vai pats brauksiet savās darīšanās? – Un met man atslēgas…

Es tobrīd biju pilnīgi apjucis. Svetka ar asarām acīs aizbēg, viņas puisis toš viņai pakaļ, bet es stāvu šokēts. Mašīnas īpašnieks kratās histēriskos smieklos. Viņu sejas būtu vērts redzēt.

Morāle vienkārša – palīdziet cilvēkiem!