Mani sauc Maša. Mans vīrs ir Anatolijs, mums ir stipra ģimene, divi bērni – divas meitiņas. Tētis dievina savas princesītes, lutina viņas. Viņas pat visu uztic tētim, nevis man.

Es ļoti mīlēju savu vīru, bet viņš mani, bet es sāku manīt, ka pēdējā laikā viņu kaut kas satrauc, viņš bija kļuvis nervozs, varēja pat pēkšņi sakliegt uz bērniem.

Nevarēju saprast, kas par lietu, bet, kad pajautāju, viņš man atbildēja:

– Man ir lielas nepatikšanas darbā.

Un es nomierinājos.

Gāja laiks, bet mājās atmosfēra neuzlabojās. Jau grasījos ar vīru parunāt, bet tad atskanēja telefona zvans un kāda sieviete teica:

– Vai jūs zinat, ka jūsu vīram ir otra ģimene un viņam ir arī dēls Koļa?

Un sieviete nolika klausuli.

Es nespēju noticēt, ka mans vīrietis mani krāpj, nevarēju sagaidīt viņu mājās no darba, un kad viņš atnāca, pajautāju viņam tieši:

– Mīļais, kas ir Koļeņka?

Vīrs nebija gaidījis no manis šādu jautājumu, sāka kaut ko runāt, bet es neko nespēju saprast. Tad es viņam pateicu, ka, ja viņš tūlīt  man pats neizstāstīs patiesību, es uzzināšu to pati.

Tad vīrs izstāstīja, ka pirms trim gadiem viņam bijis romāns ar kādu jaunu meiteni darbā.

Viņa palikusi stāvoklī, bet mans vīrs teicis, lai viņa izdara abortu, viņš teicis, ka negrasās pamest ģimeni, jo ļoti mīl mani un bērnus, ka viņa nolēmusi viņu piesaistīt ar bērnu. Viņai piedzimis puisītis, bet viņa esot slikta māte, viņš nevēloties,lai bērns būtu bārenis.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!