Mācību iestādēs tika deklarēts princips, kurš meitenēs tika ieaudzināts vēl pirms Ādolfa Hitlera, bet konkrēti, plaši pazīstamais kinder, kirche, kuche (bērni, baznīca, virtuve).

Tāpēc meitenēm mācīja rokdarbus, mājturību (gan mājās, gan dārzā), mācīja audzināt bērnus un labas manieres. No ierastajiem priekšmetiem tika atstāta vēsture, un politoloģija, kā arī fizkultūra divas reizes dienā.

Toreiz valdība bija ieinteresēta iedzīvotāju skaita palielināšanā. Par katru ģimenes bērnu tika maksāts ikmēneša pabalsts 30 marku apmērā. Daudzbērnu ģimenēm bija atvieglojumi medicīnas pakalpojumu saņemšanā.

Starp citu, propaganda deva rezultātu. Ja 1934. gadā piedzima aptuveni 1 miljons bērnu, tad 1939. gadā dzimstība palielinājās par 1,5 reizēm.

Sievietes visādos veidos tika piespiestas sēdēt mājās un audzināt bērnus. Tām, kuras aizgāja no darba šādu iemeslu dēļ, tika dots bezprocentu aizdevums 600 reihsmarku apmērā. No “sieviešu darbiem” palika tikai pārdevējas un mājsaimniecības palīdzes darbs.

Pat augstāko izglītību sievietēm nevajadzēja. 1934. gadā vācu universitātēs bija tikai 1500 studentes. Četrus gadus agrāk viņu skaits bija 32 000.

Nodarbošanās ar lauksaimniecību tika atzīta. Hitlera laikā tika izveidota programma, kur katrai ģimenei tika iedalīts zemes gabals dārzam

Tāpat jāpiemin, ka neprecētajām vācietēm līdz 25 gadu vecumam bija jāstrādā dzimtenes labā. Viņas vai nu strādāja par kalponēm vai arī kaut kur laukos. Kas attiecas uz zemāko kārtu pārstāvēm, tad viņas tika sūtītas uz darba nometnēm.

Tur viņām izsniedza uniformas ar kāškrustu uz piedurknes, un sievietēm bija jāstrādā vismaz 20 stundas nedēļā.

Kā redzi, prasības šajā valstī bija visai stingras. Pat no medicīnas sievietes tika dzītas ārā, uzskatot, ka vājajam dzimumam uzticēt tik nopietnu nodarbi, kā rūpes par āriešu veselību, nav prāta darbs!