Kurš gan no mums nav kaut reizi mūžā sapņojis pabūt delfinārijā? Spilgtie šovi, kur dzīvnieki izpilda visneiedomājamākos trikus,  atstāj paliekošu iespaidu gan uz pieaugušajiem, gan uz bērniem. Protams, jo delfīni ir publikas mīluļi, viņi vienmēr ir gaidīti, jebkurā gadalaikā.

Kādam patīk viņu graciozitāte, kāds vēlas fotogrāfiju ģimenes albumam, bet vēl kādam ir svarīgs kontakts ar dzīvniekiem. Diemžēl aizkulises nav tik spožas. Lieta tāda, ka visi postpadomju telpas delfināriji ir pārpildīti. Un visi to iemītnieki tur jūtas, maigi sakot, kā siļķes mucā. Viss šovs un fotografēšanas pēc tam ar publiku bieži vien turpinās līdz pat krēslai, tā nu var tikai iedomāties, kā jūtas nomocītie dzīvnieki.

Bet delfināriju īpašniekiem ar to vēl par maz. Līdz ko beidzas sezona uz vietas, delfīniem sakas viesizrādes pārvietojamos delfinārijos vai ārzemēs. Tikai dzīvnieciņiem šādi ceļojumi nav nekāda prieka lieta. Katrs pārbrauciens rada jaunu stresu un pārdzīvojumus.

Delfīniem nākas vairākas diennaktis pavadīt kastēs, kas piepildītas ar netīru ūdeni, urīnu un fekālijam. Rezultātā – slimības, acu apdegumi, apaukstēšanās. Bet tas tiek uzskatīts par normu visos pārvietojamajos delfinārijos! Jo ilgāk turpināsies viesizrādes, jo vairāk naudas – shēma ir pavisam vienkārša.

Piedāvājam kādas bijušās Kijevas delfinārija darbinieces stāstu (īpaši jutīgajiem ieteicams nelasīt)…

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!