Ķīniešu zēnu vecāki ar satraukumu sirdī gaida brīdi, kad viņu dēls precēsies. Tas viss vietējo tradīciju dēļ, pēc kurām līgavaiņa tēvam un mātei līgava ir jāizpērk. Izpirkuma forma un summa ir atkarīga no provinces, bet jebkurā gadījumā tā nav maza.

Tā, piemēram, pēc izdevuma „Žeņmiņ Žibao” informācijas, Pekinā līgavaiņa vecākiem par līgavu ir jāatdod 200 000 juaņas (vairāk nekā 30 000 dolāru) un jāuzdāvina jaunajiem dzīvoklis.

Kaut kas līdzīgs sastopams arī citās Āzijas un Āfrikas valstīs. Arī pie mums pastāv līgavas izpirkšanas tradīcija, taču tai ir vairāk simbolisks raksturs. Pēdējā laikā daudzi jaunlaulātie no šīs tradīcijas atsakās.

He Fenveja māte un tēvs ir no Šaņsī provinces, viņi ļoti nopriecājās, kad dēls paziņoja, ka atradis sev līgavu. Viņi nezināja, cik daudz līgavas vecāki paprasīs par savu meitu. Meitenes vārds ir Inesa un viņa strādā par tulci Ukrainā, ar turienes tradīcijām līgavaiņa vecāki nebija iepazīstināti.

Kāds gan bija ķīniešu pārsteigums, kad Inesas vecāki neprasīja par meitu ne kapeiku. Pārsteigtais līgavaiņa tēvs teica: „Meitenes vecāki nenoteica par meitu nekādu cenu, tāpat viņi neprasīja, lai pērkam jaunajiem ne mašīnu, ne dzīvokli.”

Kāzas notika 8. martā un pilsētiņai, kurā bija dzimis un izaudzis līgavainis, tas bija īsts notikums.

Kāzas bija vienkāršas. Mēs gatavojāmies tām tikai nedēļu. Mūsu radinieki teica, ka vēl nekad nav redzējuši līgavaini pirms kāzām tik mierīgu”, stāstija jaunizceptā vīra tēvs.

Tagad Inesa un He ir nodarbināti ar sava biznesa veidošanu. Bet pēc dažiem gadiem pāris plāno braukt uz meitenes dzimteni un sarīkot arī tur kāzas. Tikai šoreiz tās būs pēc ukraiņu tradīcijām.

Pārsteidzoši, cik ļoti var atšķirties uzskati par vienām un tām pašām lietām dažādās valstīs. Taču mīlestības priekšā visi ir vienlīdzīgi, tai vienaldzīgas kultūras un mentalitātes atšķirības.