Valtera draugs un kolēģis Kārlis Būmeisters:

“Jāsaka, ka mums ar viņu jau bija vēl viens “dīls”. Kādus piecus gadus atpakaļ, man šķiet, ka tas bija pēc Freimja un tad, kad viņš bija uztetovējis uz rokas savus vecvecākus, mēs kaut kā sēdējām un ar Valč runājām: Večuk, bet iedomājies. Taču būs kaut kad kāda diena, kad būsim veci vai kā un viens no mums apraks to otru. Nu, iedomājies, tāda diena reāli pienāks.

Valča saka: Nu, jā, ja nu vienīgi mūs abus vienlaicīgi neapraks, jo tad jau ir tā, tad mums būs bijusi fantastiska ballīte.

Un tā mēs domājām: Davaj, daram tā. Tas, kurš pirmais “noliek karoti”, tad tam otram ir jāuztetovē uz pakaļas viņa vārds…”

Noskaties video ar interviju:

Lūk, to var nosaukt par patiesu draudzību!