Pat, ja no tavas mājas līdz kapsētai ir tikai 500 metri, vēlams šo ceļa gabalu neiet kājām, bet braukt ar auto, lai visi sādžinieki redzētu, cik veiksmīgs esi. Ja ir iespēja, tad vecākiem jābrauc ar vienu mašīnu, bet bērniem – ar citu.

Starp citu, bieži vien tantiņas skatās pa logu uz ielu, uzmanīgi vēro, kā kurš ģērbies, kurš ar kuru iet, vai Svetka beidzot atradusi brūtgānu un atvedusi uz sādžu atrādīt, cik bērnu tagad ir Zinkai u.t.t.

Un vēl cilvēkiem bērēs ļoti patīk iedzert! Pie tam ne vienkārši iedzert, bet uzklāt galdiņu ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un 125 veidu zacenītēm tieši pie kapiņa. Ieliet kompotu no pusotrlitrenes, sagriezt gurķīšus un izņemt gaļu no plastmasas konteinerīšiem.

Un kas pats interesantākais – cilvēki domā, ka dara ko labu, apmeklējot šo liekulības tirgu. Atgādinām, kā  vajag pieminēt mirušos:

1. Pirms iešanas uz kapiem vēlams aiziet uz dievnamu, aizdegt svecītes par aizgājušajiem.

2. Kapos svarīgi noskaitīt Tēvreizi vai speciālu lūgšanu par aizgājušu kristieti.

3. Ja iespējams, jāziedo lūdzējiem, visiem, kam vajadzīgs.

4. Nevajag nest uz kapiem mākslīgos ziedus: tie ne tikai kaite ekoloģijai, bet arī, kā liecina pēdējie pētījumi, ir ļoti kaitīgi cilvēku veselībai.

5. Nevajag pārvērst kapsētu par dzīru vietu, skaļu dzertuvi. Labāk pieminēt aizgājušos draugus un radus, kuru jau vairs nav starp jums, pēc kapu apmeklēšanas, mājas apstākļos.

Mirušo piemiņas dienu nevajag pārvērst par ikgadēju Fashion Week un Oktoberfest ar dzeršanu un ēšanu, sacenšoties par to, kuram kapiņš un piemineklis „spicāks”, kurš bagātāks. Mirušajiem viss vienalga, bet mums dzīvajiem, būtu jānokaunas par to, ka izvēlamies, kādu manikīru likt, dodoties uz bērēm.

Ko tu domā par to visu?