Viss sākās ar manu došanos uz manikīru. “Kāds gan tam sakars?” – nodomāsi tu. Lieta tāda, ka mana manikīre vienmēr painteresējas par nākamo korekciju: Kad tev? Tuvāk Lieldienām, bērēm vai vienalga? Šis jautājums mani galīgi apstulbināja…

Nē, nu par manikīru tuvāk Jaunajam gadam vai dzimšanas dienai vēl biju dzirdējusi, tur vēl ir kaut kāda loģika, bet uz Lieldienām vai bērēm?

Marinai – manikīra meistarei nācās mani apgaismot.

Lielās un ne ļoti lielās pilsētās cilvēki iet uz bērēm, īpaši nedomājot par savu ārējo izskatu, galvenais paspēt atvadīties un parādīt pēdējo godu aizgājušajam. Bet, ja tu uz bērēm vai mirušo atceres dienām dodies uz laukiem vai mazpilsētu, esi tik laba un sagatavojies šim pasākumam iepriekš!

Sievas sāk kaut ko līdzīgu „Kapsētas Fashion Week”. Ja tu esi atbraukusi no pilsētas, tad tev noteikti jābūt svaigam manikīram (nedod Dievs, ja tas būs 3-4 nedēļas vecs, jaunai kleitai, vieglam šifona lakatiņam, kuru vēl neviens nav redzējis, vēlams apavos ar augstiem papēžiem.

Ja esi ļoti pilsētnieciska – vari vilkt kājās krosenes vai kedas ar zeķubiksēm pieskaņotām kleitai. Ja radi devušies peļņā uz Itāliju, tad kājās noteikti jābūt labutēniem.

Visām tavām klasesbiedrenēm un kaimiņu tantēm ir jāredz, ka tev viss kārtība, ka tu vari atļauties gan matēto lūpu krāsu, gan pieaudzētās skropstas, gan gēla laku.

Starp vīriešu kārtas pārstāvjiem kaislības ir vēl karstākas. Te visi mērās ar saviem spēka ratiem! Tikai reizi gadā pie lauku kapsētām var redzēt tādu dzelzs rumaku dažādību, ka pilsētas autosalonu īpašnieki var maliņā klusītēm uzpīpēt.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!