Velti saka, ka agrīnas laulības lemtas, lai izšķirtos. Mani sauc Katja, manu vīru Andrejs. Mēs apprecējāmies ļoti agri, bet mūsu meita Aļona piedzima, kad man bija septiņpadsmit, bet Andrejam tobrīd jau bija astoņpadsmit.

Jā, pirmajā laikā bija grūti no bērnības uzreiz ieiet pieaugušo dzīvē, bet mēs ar Andreju ļoti mīlam viens otru, tāpēc viss gāja gludi un nepiespiesti. Vecāki, protams, mums daudz palīdzēja, par to viņiem liels paldies.

Aļona auga vesela un paklausīga. Priecēja mūs ar saviem panākumiem, problēmu nebija. Tapēc, kad Aļonai palika septiņi gadi mēs sākām domāt par otru bērnu.

Paši jau bijām nostājušies uz kājām, izmācījušies, strādājām stabilās darba vietās, kā saka – visas kārtis rokās.

Ar otro grūtniecību jau no paša sākuma neveicās. Sliktas analīzes, grūtniecības pārtrūkšanas risks, pastāvīga gulēšana uz saglabāšanu, bet grūtniecības trīsdesmitajā nedēļā mūsu mazulim ultrasonogrāfijā saskatīja attīstības patoloģijas.

Neiedziļināšos konkretizēšana, man grūti par to runāt.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!