Oļa grasījās braukt pie savas draudzenes, kura dzīvoja citā pilsētā. Viņas tikās reti, bet nu meitenei bija brīva nedēļa, viņa ātri savāca mantas un jau dzīvoja interesantas atpūtas nojautās.

Savu kaķeni Musjku viņa atstāja mammas pārziņā, kura solīja dzīvnieku pabarot. Aizbraukšanas diena kaķene uzvedās pavisam dīvaini, skraidīja pa dzīvokli un visu laiku pinās Olgai pa kājām.

Skaļi murrājot, Musjka traucēja vākt mantas. Viņa pat saņēma stingro rājienu par visu šo jampadraci.

Kad soma jau bija sakārtota, meitene atvadījās no mammas un steidzās uz taksometru, kurš viņu jau gaidīja. Viņa vēl gribēja noglaudīt uz atvadām kaķeni, bet tā nez kur bija pēkšņi pazudusi.

Kad stacijā Oļa iesēdās savā autobusā, viņas soma negaidot sakustējās un no tās izlīda Musjka. Oļa galīgi nebija gaidījusi te ieraudzīt savu mīluli!

Ko ar viņu tagad darīt? Nu nebraukt jau tik tālu prom ar kaķi. Parasti, kad Oļa brauca prom, kaķene tā neuzvedās, viņa pavisam mierīgi uztvēra saimnieces prombūtni.

Tagad kaķene ņaudot sāka skraidīt pa visu autobusa salonu. Pasažieri centās palīdzēt palaidnieci noķert, bet tas neizdevās. Vadītājs arī braukt nevarēja, ja kaķis salonā griež kājām gaisā visu.

Olgai bija neērti, ka viņas dēļ kavējas reiss un pasažieri nervozē!

Taču pēc 20 minūtēm kaķis nomierinājās un ļāva sevi noķert. Piebrauca Olgas māte un Oļa kaķeni atdeva viņai.

Autobuss devās ceļā, bet drīz vien vadītājs saņēma ziņu pa rāciju, ka tilts, pa kuru viņiem vajadzēja braukt, ir sabrucis un tagad maršruts ir jāmaina. Atgadījies tas bija brīdī, kad autobusā bija ārdījusies kaķene.

Iespējams, ka tā juta, ka jānotiek kam nelāgam un centās izglābt savu saimnieci un pārējos cilvēkus.