-Jūsu godība, sezonas beigās, kad pienāca laiks likt glabāšana ziemas apģērbu, es piezvanīju uz banku, lai konsultētos par viņu īpašuma saglabāšanu. Man pat ir šīs sarunas ieraksts.

-Labdien! Vai banka?

– Jā, mani sauc Svetlana, kā varu jums palīdzēt?

– Caur jūsu banku es paņēmu kredītā nercādas kažoku, lūdzu, pārbaudiet, vai visi maksājumi ir veikti. Līguma numurs ir 375, slīpsvītra 18 domu zīme trīs nulles 24185

-Vienu mirklīti… Olga Pavlovna?

-Jā, tā esmu es.

-Uz šo dienu parāda nav, visi maksājumi veikti savlaicīgi. Kā vēl varu palīdzēt?

-Sakiet, lūdzu, kā jāuzglabā kažoks vasaras sezonā?

-Piedodiet? Es nezinu. Pakariet to kaut kur.

-Vai varu pakārt to priekšnama skapī? Vai ir vēl kādi glabāšanas noteikumi?

-Nekādu noteikumu nav, atstājiet skapī, ja jums tā ir ērti. Vai vēl kas?

-Nē, paldies!

-Jūsu godība! Banka protestē! Kliente uzdeva jautājumu operatorei, kura nav kompetenta  jautājumos par kažoku uzglabāšanu.

– Jūsu godība! Ja bankas operatore nav kompetenta tādos jautājumos, kāpēc viņa nenosūtīja mani pie kompetenta bankas speciālista?

– Mums bankā tāda nav!

-Ļoti interesanti! Kažoki jums ir, bet speciālista, kurš pārzina uzglabāšanu, nav?

-Protests noraidīts!

– Bet kā, jūsuprāt, mēs varam nodrošināt kažoku uzglabāšanu?

-Kāpēc jūs to jautājat man? Tas ir jūsu kažoks, jums arī jādomā, kā to uzglabāt tā, lai es varētu turpināt to valkāt! Jūs neparūpējāties par sava īpašuma saglabāšanu, bet tagad mēģināt mani padarīt vainīgu? Nesanāks! Par kožu saēstu kažoku es nemaksāšu!

-Tiesa dodas apspriesties!