Grupas “Instrumenti” dalībnieks Jānis Šipkēvics sociālaja tīklā “Facebook” savā kontā dalījās pārdomās par aizvadītajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Jānis raksta:

Par Dziesmu un deju svētkiem 2018.gada 8.jūlijā Lieki teikt, ka allaž Dziesmu un deju svētki ir bijis liels un būtisks notikums. Katrā laikā tam sava loma un svars.

Bet šajā reizē jo īpaši sajūtu lepnumu, apbrīnu un mīlestību. Apbrīnu par svētku dalībniekiem – tiem, kas šo fenomenu dara dzīvu, mīlestību visapkārt no tiem, kas iesaistīti šo svētku sarīkošanā, un lepnumu mūsos, kas latvieši (un ne tikai) – par to, ka esam daļa no šiem svētkiem, ka mēs tā spējam.

Šajā reizē jo spēcīgi es ticu, ka līkne ir augšupejoša. Es, goda vārds, gluži vai sataustu gaisa svārstības, kas pilnas ar jaunu jaudu, ar ticību, ar apņēmību. Tās kā brīnumaina vētra, kas augšāmceļ cietušus kokus, mums pēc sāpīgiem sitieniem, kritieniem, jautājuma zīmes iztaisnojusi par izsaukuma.

Svētku atklāšanas dienā ejot cauri pilsētai, man pretī nāca ļaudis no citas planētas – apgaismoti, siltām, smaidošām acīm, latvieši, kas mīl būšanu, mīl viens otru un mīl dzīvošanu Kolkā, Zilupē, Iļģuciemā un Mežaparkā. Īstie latvieši.

Tie ir mūsu mīļie mēs, kas ik pa laikam pazūd un tad atrodas. Un es ticu, ka tie īstie mēs ir šie brīnumainie, nevis otrādāk. Mēs neizliekamies par labākiem svētku laikā, drīzāk citkārt aizmirstam, cik stipri un gaiši esam.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!