Mazais Džons Lankasters pasaulē nāca ne tāds, kā citi bērni. Un jau pirmajās divās dzīves dienās viņš par to samaksāja augstu cenu. Kad mazulis bija nodzīvojis tikai 36 stundas, miesīgā māte atdeva viņu adopcijai.

Tikai paskatījusies  uz Džo sejiņu, viņa šausmās paziņoja, ka viņai ar šo bērnu nebūs nekā kopēja. Puisēns bija neārstējami slims. Viņam bija Tričera Kolinsa sindroms, kam raksturīga galvaskausa – sejas deformācija.

Šā sindroma upuriem var būt redzes un dzirdes traucējumi. Taču garīgā ziņā šie bērni nemaz nav sliktāki par saviem veselajiem vienaudžiem. Džono bija nedaudz „izplūdusi” seja un tāpēc viņš bija palicis pasaulē pilnīgi viens.

Par laimi, kad zēnam bija divas nedēļas, viņu ieraudzīja kāda sieviete vārdā Džīna. Kopš tā laika viņa sāka aprūpēt neparasto puisēnu, bet, kad viņam palika pieci gadi, sieviete bērnu adoptēja.

„Ārsti bija teikuši, ka Džono nevarēs ne staigāt, ne runāt. Taču izrādījās, ka slimība pret zēnu bijusi labvēlīga. Džono Lankasteram bojāta bija tikai dzirde.

Ej uz nākamo lapu un aplūko, kā viņš izskatās pēc 20 gadiem!