-Tev ilgi nācās mani gaidīt, māmiņ? -, jautāja Anna. Jau simtiem reižu biju stāstījusi meitai šo stāstu, bet viņa gribēja to dzirdēt atkal un atkal. Piegāju viņai tuvāk: ”Jā, mana mīļā. Es lūdzu Dievam bērniņu atkal un atkal, bet viņš ilgi man to nedevu. Bet tad, kad mēs ar tēti uzzinājām, ka tu esi manā vēderiņā, mēs bijām ļoti laimīgi!

-Vai zini, kāpēc Dievs tik ilgi tev nedeva bērniņu? – jautāja mazā.

LASI VĒL: Šis 43 gadus vecā vīrieša precību sludinājums uzspridzināja Internetu. Pamēģini izlasīt nesmejoties – tas nav reāli

-Nē, mīļā, nezinu.

-Bet es zinu, kāpēc,- teica meita. Tāpēc, ka viņš veidoja mani.

Ieskatījos viņas dziļajās zilajās acīs, kuras šķita kā ne no šīs planētas, viņas sprogainajos gaišajos matiņos, kuriem cauri spīdēja saules stari. Un tajā brīdī man šķita, ka viņai ir tūkstoš gadu.

-Viņš veidoja mani – ar šo atbildi man pilnīgi pietika. Nu, protams! Tajā bija dziļa jēga! Raugoties viņā, es sapratu, ka šis bērns ļoti ilgi gulējis uz Dieva krūtīm, it kā debesis nebūtu gribējušas viņu atlaist.

Rakstu to visiem, kas jau ilgi lūdz sev bērniņu. Lūdzu, nekrītiet izmisumā, nedusmojieties uz Dievu. Viņš dzird jūsu lūgšanas. Taču pagaidām viņš vēl tikai veido jūsu bērniņu.

Es patiešām nezinu, vai jūsu bērniņi jums piedzims vai jūs tos adoptēsiet. Nevienam nav lemts saprast, kā tur debesīs viss ir iekārtots, bet varbūt Dievs tik ilgi jums nedod mazuli, ka viņš veido īstu mākslas darbu. Un reiz, pavisam drīz, jūsu mazulis jums pateiks: „Dievs vienkārši mani veidoja ļoti ilgi.” Un tā būs jūsu laime. Vienkārši gaidiet!