Es klausījos to visu un nevarēju saprast. Asaras lija pašas no sevis. Es visu laiku atkārtoju. Kāpēc tagad. Kāpēc tieši viņa…

Lai kaut kā nomierinātos, apsēdos pie dzemdību zāles un skatījos uz sievas fotogrāfijām telefonā. Ieskatījos pēdējā fotogrāfija, kuru biju uzņēmis braukšanas uz dzemdību namu. Ap Tamāras galvu bija visīstākais nimbs. Es nezin kāpēc uztvēru to kā zīmi no augšas.

Tajā brīdī es izdzirdēju, ka ārsti palātā krīt panikā. Skatījos caur stiklu un sapratu, ka kaut kas nav tā.

Pēkšņi viņi vispār apstājās. Mana sirds sažņaudzās, es nevarēju paelpot. Es negribēju to redzēt. Aizgriezos projām un apsēdos uz krēsla. Iznāca ārsts un iznesa mūsu dēlu…

-Tas ir jūsu dēls. Piedodiet, mēs darījām visu, ko varējām, jūsu sieva nav vairs starp mums…

Es spiedu sev klāt dēlu un neticēju tam, kas ar mani notiek.

Varat ieiet palātā un atvadīties no sievas.

Es iegāju palātā ar dēlu uz rokām. Piegāju pie sievas un vienkārši raudāju, raudāju un raudājuun spiedu sev klāt dēliņu.

-Kā tu varēji mūs pamest. Mēs bez tevis nevarēsim. Tu esi mums vajadzīga… es kliedzu un neizturējis emocijas, piespiedos pie sievas… uzliku dēlu viņai uz krūtīm. Lai viņš pēdējo reizi sajustu mammu…

Mūsu bērns sāka skaļi raudāt. Es sabijos, tas taču bija mans pirmais bērns. Atvirzījies nostāk, es pamanīju, ka sieva sāk elpot…

-Viņa elpo… elpo, dzirdat… Es kliedzu pilnā balsī…

Ārsti bija šokā, kā kas tāds vispār iespējams…

Bērnu paņēma medmāsa, bet mani izdzina no palātas, lai turpinātu veikt nepieciešamās procedūras manai sievai.

Atkal sēdēju un gaidīju, skatījos uz viņas pēdējo fotogrāfiju, kur viņai nimbs virs galvas. Lūdzu Dievu un ticēju, ka tā ir zīme no augšas.

Iznāca ārsts. Pilnīgā nesaprašanā. Skatījās uz mani un teica:

-Ziniet, manā praksē kaut kas tāds notika pirmo reizi. Pilnīgs brīnums, ko nespēju izskaidrot. Jūsu sieva tagad guļ. Ar viņu viss ir kārtībā.

Pēc mēneša, kad Tamāra atlaba pilnīgi mēs ar Kostju (tā mēs nosaucam dēlu) sagaidījām viņu ar puķēm un dāvanām. Bet vēl pēc diviem gadiem mums piedzima divas meitiņas.