1908. gadā Moro izdarīja vissvarīgāko atklājumu, kuru izskaidrot varēja tikai pēc vesela gadsimta. Tolaik bērnu mirstība bija 25-30%. Tas nozīmē, ka no 100 bērniem nomira vismaz 25 bērni, kuri reizēm nenodzīvoja pat līdz gadam.

Galvenais iemesls- banāla diareja. Moro izdomāja vienkāršu recepti, pateicoties tai šis rādītājs samazinājās uz pusi – parastu burkānu zupu.

Recepte ļoti vienkārša: jāņem puskilograms burkānu, ja pagatavo no tiem biezenis, tad tam pievienot litru ūdens, nedaudz sāls un lēnām vārīt kamēr zupas tilpums ir viens litrs. Tas arī viss. Tā ārstēja diareju bērniem.

Izskaidrot šīs zupas brīnumaino iedarbību varēja tikai 2002. gadā. Tad kļuva skaidrs, ka skābie oligosaharīdi, kas ir zupas sastāva, traucē baktērijām piestiprināties gļotādai. Vēl viens pētījums pierādīja, ka tāda zupa ārstē pat tādu diareju, kura ir noturīga pret antibiotikām.

Burkāni ir īsta vērtīgo vielu krātuve. Tie bagāti ar vitamīniem A,C,E un D, kalciju, magniju, fosforu un karotīnu. Zinātnieki konstatējuši, ka regulāra burkānu lietošana uzturā ir profilakses līdzeklis pret onkoloģiskām saslimšanām.

Tāpat tie satur daudz šķiedrvielu, pateicoties tām, no zarnu trakta iznāk ārā šlakvielas un toksīni. Tā šī zupa nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās.

Visvairāk pārsteidz fakts, ka neraugoties uz visiem atklājumiem, Moro nodzīvoja pieticīgu dzīvi un nesaņēma nevienu prēmiju.

Viņš strādāja un darīja savu iemīļoto darbu līdz 74 gadu vecumam, un izglāba vēl daudzas dzīvības. Ar to pilnīgi pietiek, lai viņu atcerētos un būtu pateicīgi šim brīnišķīgajam cilvēkam.