Novērtējiet to, kas jums ir.

Pamaniet un esiet pateicīgi liktenim pat par vismazākajām dāvanām, ko tas jums sniedz: par skaidrām debesīm virs galvas, par ozona smaržu pēc lietus, par putnu čivināšanu, par laikā pienākušu autobusu.

Pateicieties par visu, kas jums ir, un drīz vien pamanīsiet, ka esat pārstājuši zūdīties par dzīvi, par to, ka jums kaut kā vai kāda pietrūkst.

Vienkārši mainiet skata punktu, no kura raugāties uz dzīvi. Uztveriet to kā milzīgu dāvanu, nevis kā vietu, kur jums pastāvīgi jācīnās ar grūtībām.

Sākumā būs grūti. Taču, ticiet, tas ir tas ceļš, pa kuru jāiet.

Novērtējiet cilvēkus, kurus mīlat. Stāstiet viņiem par savu mīlestību, dāvājiet siltumu. Dzīve var izbeigties jebkurā brīdī, un jūs nekad sev nepiedosiet, ka nepaspējāt kaut ko pateikt. Katru dienu viņiem atgādiniet, ka novērtējat to, ka viņi jums ir. Stāstiet, cik ļoti mīlat. Un pats galvenais – iemācieties piedot. Pat tad, ja nespējat aizmirst.

Vienkārši dzīvojiet!

Cogitoergo sum – „Es domāju, tāpēc esmu”. Tā teicis Renē Dekarts. Tāpēc domājiet. Pārdomājiet savu dzīvi. Analizējiet savu pagātni un centieties iztēloties labāku nākotni.

Jūs tikai iztēlojieties, cik atomu transformācijas ir notikušas Visumā, lai jūs rastos un izveidotos! Tikai tam vien vajadzētu raisīt pārsteigumu, sajūsmu un laimi.

Tas ir pirmais solis, kas jums jādara.

Iztēlojieties savu nākotni, taču uzmanīgi – neaizraujieties ar vīzijām un fantāzijām. Ne viss var notikt un ne visam jānotiek, ka esat sev sazīmējis galvā. Galu galā, dzīve nav domino spēle. Pieņemiet savā sirdī un esiet pateicīgi par esošo brīdi.

Jūsu intuīcija, kura ir tik pat neizskaidrojama parādība kā Dieva esamība, būs jūsu dzīves pavadonis. Ļoti drīz jūš sāksiet pamanīt, ka visapkārt ir jaunas iespējas un izdevības.

Dzīvei nav obligāti jābūt „seriālam ar nepatikšanu un problēmu kaudzi”. Kā rakstīja Rūdijs Francisko ”Nav svarīgi glāze ir pa pusei pilna vai glāze ir pustukša. Galvenais, ka tev ir ūdens.”

Muskuļi rodas ilgstošu treniņu ar hantelēm rezultāta, kuras tam ir domātas. Tāpēc, ja jūtat, ka jūsu nasta ir pārāk smaga, iztaisnojieties, paceliet augšā zodu. Tas ir tāds vingrinājums.

Kad pasaule ap jums brūk, paskatieties uz drupām, bet pēc tam no tām mēģiniet uzbūvēt kaut ko jaunu. Visu vienmēr var sākt no jauna.

Atcerieties, jūs vēl aizvien esat šeit. Cilvēka sirds sit aptuveni četrus tūkstošus reižu stundā. Katrs sirdspuksts burtiski kliedz: ”Jūs vēl aizvien esat dzīvs!”

Jūs vēl aizvien esat dzīvs. Rīkojieties izejot no tā.