Tas bija dogs. Pamatīgs. Nē, milzīgs. Viņš garajās ragavās vilka manu vīru un abus bērnus, kā briedis.

Novērtējis situāciju, Dēliņš precīzi notrieca vienu zemē ar krūtīm, nogāzis viņu zemē, suns vienkārši ieurbās nevis viņa rīklē, bet pakaļā. Otrs potenciālais kvēlais mīlnieks mēģināja laisties, bet suņa niknais rūciens un mans draudošais uzsauciens “gulēt!”, ieurba viņu ar seju kupenā, tā viņš arī sagaidīja policijas darbiniekus.

Es šos neliešus atstāju Dēliņa apsardzībā, bet pati aizgāju uz mājām izsaukt tuvējo patruļu, tolaik vēl telefonu nebija.

Vīru un bērnus modināt nesāku, nevēlējos izjaukt idilli.

LASI VĒL: Tautā mīlētais Guntars Račs atklāj: Dzīvē šobrīd notikušas lielas izmaiņas…

Nāku atpakaļ, tur tā kā kino uzņem. Vairāki policijas darbinieki kasa paurus, stāvot maliņā, netālu no abiem zemē guļošajiem un manam sunim. Mani sagaidīja kā galveno varoni. A ko – gaismas ir! Publika arī! Vai tad neesmu aktrise?

Un tūdaļ man ziņo:

– Mēs viņam “Fu, fu!”, bet šis kā beigts, tikai acis mirkšķina un uzacis rauc, bet no aizdomās turamā pakaļas neatlaižas. Stāvam, gaidām jūs, kā jau teicāt, nekādus mērus nepieņemam.

Dresūras kanonus mēs apguvām, bet ar noteikumu, ka komandu” fas” aizstājām ar “Bekons!”, bet komandu “ fu” aizstājām ar “ izspļauj”. Nestandarta, bet efektīvi.

Pirmā komanda garantē tavu drošību pret visādiem debīliķiem bez pašaizsardzības normu pārkāpumiem (speciāli mācījām, lai neķeras pie rīkles, bet pie pakaļas.

Smieklīgi, bet ne nāvējoši). Otra komanda “izspļauj!” garantē, ka neviens debīliķis komandējošā balsī nenokomandēs “fu”. Bez “izspļauj” komandas, ko dos tikai mūsu ģimenes cilvēku balsis, suns neatlaidīs nelieti. Un ne tikai neatlaidīs, bet pat neatslābinās žokļu satvērienu.

P.S. Dēliņš devās palīgā savai saimniecei, neraugoties uz savu caureju (ejot mājās, dzeltenbrūnā pēdu ķēdīte uz baltā sniega bija labi redzama).

Un tam ir vēl viens pierādījums – “aptaisītais” aizturētais, kurš ar viegli asiņojošu un ar plāksteri aizlāpītu pakaļu, devās uz iecirkni. Nu nevarēja taču policisti vest viņu savā Žigulī, jo smirdēja viņš nežēlīgi, un kakuči tecēja no viņa, salonu taču sasmērētu, nāktos norakstīt…