„Tas bija maziņš alnītis, kājām gaisā,” teica Roulijs. “Es pieliecos tuvāk, lai pārliecinātos, vai tas ir dzīvs, un alnēns paskatījās uz mani!”

LASI VĒL: Braucu pa Rīgu un tālumā ieraudzīju diezgan traku skatu. Ātri paķēru telefonu un visu nofilmēju (Video)

Vadītājs saprata, ka viņam ir iespēja palīdzēt nelaimīgajam dzīvniekam.

„Es nespēju atstāt alnīti,” saka viņš. “Es zināju, ka man jādara viss iespējamais, lai izvilktu viņu un palīdzētu dabūt uz kājām.” Roulijs paķēra mazo lāpstiņu, kura vienmēr bija automobīlī, un sāka rakt.

„Viņš gulēja tieši ar ķepām gaisā, un jo vairāk viņš grozījās, jo dziļāk rakās sniegā,” teica Roulijs. “Es paplašināju bedri ap viņu, lai viņš varētu apgriezties un piecelties. Sniega dziļums bija aptuveni sešas pēdas ( ~1,8 m), tāpēc rakt nācās ilgi! Domāju, ka alnēns saprata, ko es daru, un nepretojās.”

Pēc trīsdesmit minūtēm Roulija pūliņi vainagojās panākumiem. Viņš palūdza palīgā savu kolēģi, un viņi kopā beidzot varēja izvilkt alnēnu, ar virves palīdzību.

„Viņš piecēlās un vēlreiz paskatījās uz mani,” teica Roulijs. “Tad viņš uzgāja uz taciņu, ko biju izracis, un lēnām aizgāja…”

Ar prieku sirdī, Roulijs iekāpa savā kraviniekā un turpināja ceļu. Alnēnu es vairs nesatiku. ”Es neredzēju šā mazuļa māti, bet ceru, ka viņš to atrada,” saka Roulijs.

Kad šis notikums kļuva zināms plašāk, atbildot uz sajūsmu par viņa rīcību, vīrietis vienkārši pateica: ”Es tikai izdarīju to, kas bija jādara, un viss.”

Par laimi, Roulijs rīkojās tā, kā lika viņa sirdsapziņa un izglāba mazo dzībībiņu! Tā ir vīrieša cienīga rīcība un viņš ir Cilvēks ar lielo burtu!