Droši vien katrs no mums kaut reizi ir sajutis tā saucamos hipniskos grūdienus. Tas ir tad, kad iemigšanas laikā mūsu ķermenis strauji noraustās un mēs pamostamies. Saistība starp smadzenēm un muskuļu aktivitāti miegā vēl aizvien ir mīkla.

Minējumu par to, kāpēc tā notiek, zinātniekiem ir daudz. Mēs visi zinām, kad cilvēks iemieg, viņa muskuļi pakāpeniski atslābst. Šajā procesā piedalās uzreiz divas mūsu organisma sistēmas, bet pats iemigšanas process ir plūstoša pāreja no vienas uz otru.

Reti kurš var aizmigt momentā, pāreja notiek kādu laiku. Un tieši tajā laikā organismā notiek kaut kāds traucējums, cilvēks noraustās un pamostas. Zinātnieki uzskata, ka tas visbiežāk ir nepietiekam miega vai stresa dēļ.

Taču ir arī interesantākas hipotēzes. Viena no tām ir tāda, ka hipniskie grūdieni esot refleksi, kas mums palikuši no primātiem. Viņi, kā zināms, guļ kokos, lai nekļūtu par barību plēsējiem. Noraustīšanas atmodina organismu un neļauj nokrist zemē.

Interesantu versiju izvirzījusi britu somnoloģe Nerina Ramlahana. Viņa uzskata, ka noraustīšanās ir saistīta ar traucējumiem nervu sistēmā. Kad cilvēks iemieg, viņš pārstāj kustēties, bet smadzenes nepareizi  interpretē muskuļu signālus.

Smadzenes uzskata, ka ir zaudēta saikne ar kājām un rokām. Tāpēc tās raida asu signālu un liek ķermenim noraustīties. Cēloni tam somnoloģe saskata miega režīma traucējumos, stresā, uzkrātā nogurumā vai ķermeņa atūdeņošanā.

Noraustīšanās iemiegot ir visai izplatīta un visdrīzāk nekaitīga parādība. Taču, ja tas ar tevi notiek bieži, tā nav parāk laba zīme. Labāk būs vērsties pie speciālistiem.