Man ir 25 gadi, es nesen izšķīros un kļuvu par vientuļo tēvu ar diviem maziem bērniem. Kopā ar bērniem atrados vietējā tirdzniecības centrā. Bērnus aizvedu uz bērnu laukumiņu.

Mana meita uzlēja sev virsū dzērienu. Nebiju paņēmis bērnam līdzi rezerves apģērbu, un  nu jutos pamatīgās sprukās. Man naudas bija tikai, lai pabarotu bērnus un aizbrauktu ar taksometru uz mājām, tā kā laukā lija un kājām iet mēs nevarējām.

Bet nu man taksometra naudu nācās izlietot meitas jauno drēbīšu iegādei, lai viņa nomierinātos. Atnesu ēdienu. Nodomāju, ka gan jau es kaut ko izdomāšu, kā tikt mājās.

Un tā nu mēs sēdējām vietējā kafejnīcā. Pie blakus galdiņa pusdienoja gados vecāka sieviete. Centos pasaukt kādu no personāla palīgā, bet negribēju, lai bērni saprot, ka esmu satraucies, kamēr viņi ēd.

Kad piecēlās sieviete, viņa man rokās ielika salveti, sakot, ka viņa domā, ka tā izkritusi man un devās uz durvju pusi.

Uz salvetes bija rakstīts ”Taksometrs ir izsaukts, tas būs pēc 10 minūtēm. Brauciens ir apmaksāts.” Iekšā bija arī vēl divas 100 dolāru banknotes.

Nezinu, kāpēc viņa tā darīja, nebija ne jausma, kas viņa ir, bet domāju, viņa vienkārši redzēja, kā es cīnos un vienkārši vēlējās man palīdzēt.