Veci cilvēki ir ļoti ievainojami un jūtīgi. Viņi visi, tāpat kā jaunībā gribētu kaut kādus labumus vai pakalpojumus, taču reizēm kautrējas pateikt, reizēm nevar atļauties. Patiesībā nemaz tik daudz nevajag, lai liktu smaidīt vientuļam cilvēkam. Šis stāsts labi atklāj veco cilvēku iekšējo pasauli. Un vajag patiesi ļoti taktiski meklēt pieeju svešai dvēselei.

Brendalīna Meja Portere ir medmāsa veco ļaužu pansionātā. Daudzi vecie cilvēki ir ļoti pieticīgi un lūdz palīdzību tikai tad, ja tas ir ļoti nepieciešams. Arī šī bija viena no tādām pacientēm.

Pansionātā viņa bija jaunatnācēja. Reiz viņa palūdza Brendalīnai, lai tā nogriež viņai rokām nagus. Kad meitene piedāvāja viņai arī nagus nolakot, vecā sieviete sāka protestēt.

Lūk ,ko meitene par to rakstīja savā interneta dienasgrāmatā:

“Šodien savedu kārtībā vienas pacientes rokas savā darbā. Un tiklīdz gribēju viņas sakoptos nagus nolakot, viņa sāka protestēt.”

Viņa sakautrējās un teica: ”Manas rokas ir neglītas, un es nevēlos tām pievērst uzmanību.” Sievietes rokas bija klātas ar vecuma pigmentiem un grumbainas, protams, tās nebija jaunas, bet viņa taču varēja piekrist, lai uzklāju caurspīdīgo laku.”

Portere padomāja, uzmanīgi izvēloties vārdus. Galu galā viņa sievietei teica: “Jūsu rokas ir brīnišķīgas. Tās stāsta par jūsu dzīves vēsturi. Tās stāsta par mīlestību, rūpēm un piedzīvoto. Šīs rokas ir pieskārušās jūsu tuviniekiem un daudzi vēlētos, lai pieskārtos vēl.

Viņas siltie vārdi dziļi aizskāra veco sievieti un viņas izvēlējās rozā krāsu,” teica Portere.

Šis Brendalīnas ieraksts dienasgrāmatā rada atsaucību daudzu cilvēku sirdīs, cilvēki pat sūtīja savu, gados veco, mīļoto sieviešu roku fotogrāfijas. Tur bija gan manikirētas rokas gan bez manikīra un visas tās bija brīnišķīgas. Raugieties: