Patēvs savu audžumeitu audzināja kā savu bērnu, atbalstīja viņu emocionāli, psiholoģiski un finansiāli. Līdzko viņai bija nepieciešama palīdzība, patēvs nekavējoties atrisināja viņas problēmas! Bet te reiz…

“Manas meitas kāzām bija jānotiek šā gada 3. novembrī. Gatavošanās ceremonijai jau bija paņēmusi daudz laika. Es neesmu precējies ar savas audžumeitas māti, bet mēs dzīvojam kopā jau vairāk nekā 10 gadus.

Pagājušajā gadā mana meita pabeidza universitāti. Visas viņas studijas apmaksāju es. Viņa nestrādāja un  dzīvoja pie mums visus gadus, kamēr studēja. Vēl vairāk, es nopirku meitai mašīnu, lai viņai nevajadzētu uztraukties, kā nokļūt līdz universitātei.

Laiku pa laikam viņas dzīvē parādījās bioloģiskais tēvs, ar kuru viņa pavadīja kopā noteiktu laiku. Viņš neiedeva ne centu meitas mācībām vai kabatas naudai, bet meita vienalga viņu mīlēja.

Uz kāzām bija plānots aicināt ap 250 cilvēkus. Iedevu savai dzīvesbiedrei 20 to cilvēku sarakstu, kurus es vēlētos redzēt šajās kāzās. Viņa  teica, ka par visu parūpēsies. Dažas dienas pirms kāzām  es satiku vienu no draugiem, kas bija minēti sarakstā.

Pajautāju, vai viņš ieradīsies uz kāzām, draugs atbildēja, ka neesot saņēmis ielūgumu. Saņēmis tikai paziņojumu. Protams, ierasties uz kāzām tikai ar paziņojumu rokās viņš nevarēja, tajā nebija minēts pat viņa vārds. Pie tam, paziņojumā nebija minēts vis mans vārds, bet manas audžumeitas bioloģiskā tēva vārds.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!