Dzirdot par ko tādu, neviļus sāc domāt, ka dzīvnieki reizēm ir cilvēcīgāki nekā daži cilvēki…

Marta sākumā divas deviņu un sešu gadu meitenītes Rostovā devās uz veikalu iepirkties. Bez iepirkuma maisiņiem meitenēm rokās bija telefoni, kuros viņas laiku pa laikam kaut ko skatījās.

Kādā pagriezienā meitenes apstāja garāmejoša astoņu cilvēku kompānija. Visi pieaugušie vīrieši netīros darba apģērbos, iespējams, nāca mājās no darba. Viens no viņiem saķēra jaunāko meitenīti Natašu aiz kapuces: ”Ei, mazā! Atdod telefonu!” Un sāka izgriezt meitenei roku.

Vecākā māsa vēlējās aizstāvēt Natašu un iesita uzbrucējam ar somu. Tad pārējie bandīti sāka draudēt jau viņai. Neraugoties uz kliedzieniem un palīgā saucieniem, neviens no garāmgājējiem nedevās palīgā meitenēm! Ieraugot bīstamo kompāniju, visi centās attālināties no notikuma vietas…

“Es ļoti nobijos, nezināju, ko darīt, Nataša spiedza ļoti skaļi, bet visi gāja garām…” – stāstīja skolniece.

Te pēkšņi no būvlaukuma izskrēja klaiņojošu suņu bars….

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!