“Saskaņas” Valsts prezidenta amata kandidāts, līdzšinējais LBDS draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos dalījies ar pārdomām par cilvēku reakciju, viņam piekrītot pievienoties “Saskaņai”.
Savu ierakstu viņš nosauca par “Nodevēja grēksūdzi”, kurā atklāj viņam veltītos pārmetumus un nosodījumu no līdzcilvēku puses.
Ziņojums:
“Nodevēja grēksūdze
Manā dzīvē bijušas smagas un ļoti smagas dienas, bet ar tik skarbu nosodījumu, ar visbriesmīgāko motīvu un plānu piedēvēšanu manai personai šodien mani sit tā, kā vēl nekad. Esmu kļuvis par nodevēju.
Līdz šim gan es pats, gan apkārtējie cilvēki uzskatīja, ka esmu labs cilvēks, uzticams draugs, harizmātisks mācītājs, mīlošs vīrs, gādīgs tēvs un dēls, kā arī patriotisks šīs valsts pilsonis… Un tad mani uzaicināja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Kļūt par Valsts prezidenta amata kandidātu.
Mani uzaicināja partija, kura jau vairākās vēlēšanās pēc kārtas iegūst vēlētāju balsu vairākumu, bet kuru neiesaista valdošajā koalīcijā, jo šī, lūk, esot “krievu partija”. Protams, man, kā īstenam latvietim, ir jābūt ļoti nopietnai un pārliecinošai motivācijai, lai sadarbotos tieši ar šo komandu.
Vērojot valdošās koalīcijas darbību pēdējo gadu laikā, jāatzīst, ka tajā ieguldīts arī daudzu godprātīgu politiķu un ierēdņu rūpīgs un smags darbs, – viņu pienesumu mūsu valsts labā nevēlos noniecināt. Taču kopīgās varas politikas rezultātā mūsu valsts ir nožēlojamā finansiālajā, politiskajā un arī morālajā stāvoklī. Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, – tikai “nedraudzējieties ar krieviem”! Te gan es gribētu precizēt – pie “krieviem” tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav “mēs”.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
Šeit ir 1 komentārs
Mazas-(tiešām mazas) pārdomas par jauno saskaņas biedru. Ne par konfesiju, ne par ticību kā tādu.
Sarkans….maigi sakot.
Biedrs nāk klajā ar savu ”nodevēja grēksūdzi” ? Bet kas, apmēram, ir grēksūdze? Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana. Diemžēl, ne atzīšanās nodarījumā, ne nožēlošana. Tātad, grēksūdzes, kā tādas piesmiešana.
Sevis žēlošana, līdzjūtības ubagošana, vairākkārtīgas pretrunas savos vārdos un glaimos(itkā profesionāls orators), protams ne jau visa “grēksūdze”. ?
Izsaki savu viedokli!