“Nevaicā, ko tava dzimtene var izdarīt tevis labā, – pavaicā, ko tu vari izdarīt savas dzimtenes labā.” /Džons Ficdžeralds Kenedijs/ – ar šo citātu blogā mammamiai.wordpress.com savu ierakstu Latvijas dzimšanas dienā sāk Signija Bērziņa. Viņa kopā ar saviem mīļajiem šo 18. novembri sagaidīja Lielbritānijā.

Kā Signija vēsta savā blogā:

“Piedod man, Latvija! Lūdzu, piedod man, ka esmu tas vājais posms, kurš padevās un aizbrauca.. Mēs esam ģimene, kura dzīvo Lielbritānijā, nevis Latvijā. Kāpēc? Gluži vienkārši, te šobrīd varam sev nodrošināt pilnvērtīgāku dzīvi un vairāk sniegt savam bērnam.

Neraugoties uz visu iepriekš minēto, mēs ļoti vēlamies tuvāko gadu laikā atgriezties mājās un to arī darīsim. Dzīvojot šeit, mēs svinam visus latviešu svētkus, tai skaitā arī Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu. Mēs pavisam noteikti uzklājam īpaši latvisku svētku galdu, mm… sacepti speķa pīrāgi. (TĀ SMARŽA..)

Vietējā lietuviešu veikalā parasti tiekam arī pie dimdiņ kāpostiem, tie mums ir vismaz divreiz gadā, arī Ziemassvētkos. Vēl mēs iededzam arī kādu sveci un gluži vienkārši mēs, mazā latviešu ģimene, plašajā Apvienotajā Karalistē, esam kopā.

Šī diena pavisam noteikti liek daudz domāt par mājām, par dzimteni – vietu, kur esam dzimuši mēs ar vīru. Godīgi? Riebjas, ka nevaram tā pavisam vienkārši rīt doties atpakaļ un būt laimīgi Latvijā. Jautāsiet, kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd nejūtamies tam gatavi.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!