„Gruzīni pēc izskata pieder pie skaistākajām pasaules tautām; viņi ir slaida un spēcīga auguma, viņiem ir maiga un tīra sejas ādas krāsa, kupli mati un lielas acis. Gruzīni ir labsirdīgi, laipni un viesmīlīgi. Pamanāma ir viņu kaislība uz dziesmām un dejām…” (No „Geografija Rossijskoi imperii”, 1892. g.)

Blumenbahs gruzīnu izcelsmes cilvēku uzskatīja par baltās rases prototipu. Viņš rakstīja: Kaukāziešu tips – izpētei es izvēlējos šo tipu, Kaukāzakalniešu tipu, jo tā dienvidu atzars veido visskaistāko cilvēku rasi, ar kuru es pirmkārt saprotu gruzīnus.”

Gruzīnu – čerkesu apmetnes Irānā.

Jauktās gruzīnu – čerkesu apmetnes, kā arī atsevišķas čerkesu tika dibinātas XVII gadsimtā Farsasprovincē. Pjetro Della Valle, kurš apceļoja šīs vietas 1621. gadā, atzīmēja, ka līdzenums Asupasas apkaimē ir pilns ar čerkesu un gruzīnu apmetnēm. Šo apmetņu iedzīvotajiem bija jāsargā Isfahanas – Širazas ceļu no kurdu uzbrukumiem.

Sers Tomass Herberts pa šim vietām brauca 1627. gadā: „Nākamo nakti mēs pavadījām Asupasā, tajā un ap to dzīvo ne mazak par 40 000 gruzīnu un čerkesu, kuri ir kristieši, viņi godā sveto Georgiju un par savu patronu uzskata kapadokijas bīskapu.

No musulmaņiem viņi atšķiras ar savām pelēkajām acīm, kuras Aristotelis uzskatīja par galveno temperamenta pazīmi, pretēji melnajai persu acu krāsai un gaišajiem, garajiem matiem, kurus viņi tapat kā antīkie varoņi Plīnija un Lukiana darbos, saturēja ar smalkiem zīda, zelta un sudraba apsejiem.

 

Cit. no Oberling P. Georgians and Circassians in Iran, p.140.)

Gruzīni ir kareīviga  un drosmīga tauta. Viņi ir varonīgi karotāji, augumā spēcīgi, gara stipri. Milzīgais gruzīnu karapulks iedzen ailes saracēņos. Daudzas reizes viņi darijuši raizes Persijai, Mīdijai un Asīrijai, kuru robeži tuvumā viņi dzīvo.

Šie cilvēki sauc sevi par gruzīniem, tāpec, ka viņi godina svēto Georgiju vairāk par visiem. Persi sauca viņus par pordziem, kas tulkojumā nozīmē vilks, bet viņu valsti par pordžistānu – vilku valsti.